Iekārtas sašūpošana

2017.gada vasarā tika sašūpota latviešu visaugstākā mēslu čupa – LR krimināli oligarhiskā valsts iekārta. Tika sašūpots valstiskums visaugstākajā līmenī. Valsts iekārtas sašūpošana nav tas pats, kas ir berzēšanās ap VID, KNAB, SAB, DP vai kādu citu atsevišķu valsts institūciju. Valsts iekārta ir politiskās organizācijas pamats un visdziļākā jēga. Šo čupu ir pietaisījusi, sargājusi, slavējusi, regulāri papildinājusi latviešu majoritāte. Tāpēc smirdoņa ir grandioza, un rīt, parīt, aizparīt tā būs vēl grandiozāka. Katru dienu izpeld kaut kas jauns šīs mēslu čupas diskursīvajā apsaimniekošanā, jo latviešu majoritātei šī čupa ir dzīves organiska sastāvdaļa, lepnums, panākums, dārgums, un tāpēc aprūpējams, lolojams, modificējams, analizējams, modernizējams, papildināms lielums. Sīciņa minoritāte ir latviešu grupa, kurai LR kā krimināli oligarhiska valsts nav 100% pieņemama. Tādu latviešu skaits ir ļoti niecīgs. Tāpēc aicinājums aizslaucīt vēstures mēslainē LR un sākt dzīvi no jauna publiskajā telpā neeksistē. Eksistē vienīgi debila retorika par 4.atmodu, bordāniešu, jurašu, strīķu noziedzības un nelietības maskēšana ar “tautas sapulcēm”. Eksistē šizofrēniskas ilūzijas objektīvi izmeklēt “Rīdzenes sarunas”. Latviešu tautas vēsturē tā ir otrā reize, kad tiek sašūpota valstiski galvenā mēslu čupa. Pirmo reizi viss noslēdzās ar valsts apvērsumu. Tagad tā nebūs. Tagad latviešiem ir ģeopolitiskais saimnieks, un Latvijas teritorijā atrodas ārzemju karaspēks atbilstoši okupācijas kritērijiem. Tagad būs vienīgi latviešu majoritātes smirdoņa. Latviešu varas inteliģences morāli tikumiskais stāvoklis tagad nav salīdzināms ar latviešu varas inteliģences morāli tikumisko stāvokli 30.gadu sākumā. Tagad latviešu varas inteliģence ir degradējies un deģenerējies pelējums. “Prihvatizācija”, zagšana, noziegumu brīvība, postmodernisms, neoliberālisms, plurālisms, demogrāfiskā katastrofa (kā garīgās sekas) latviešu varas inteliģenci ir fundamentāli sagandējusi. Tautas majoritāte ir spējīga vienīgi liekulīgi un melīgi dancot ap savu visaugstāko mēslu čupu, un nevēlas ne streikot vai mītiņot, ne organizēt valsts apvērsumu vai aicināt palīgā ģeopolitisko saimnieku. Tautas majoritātei sagādā baudu valstiskā smirdoņa. Galēji aprobežoti tipi vienīgi galēji aprobežotā sociumā drīkstēja cerēt gūt masu atbalstu vācu-krievu pakta „restaurēšanai”. Tikai galēji aprobežotā politiskajā vidē var neņemt vērā, ka tagad Latvija ir citas ģeopolitiskās vienošanās subjekts. Ja jau kādam ļoti gribās nosodīt vēsturisko netaisnību, tad nākas sākt ar Romas pāvesta un Vācu ordeņa ģeopolitiskās vienošanās nosodījumu, izlemjot pagānu cilšu pārvaldīšanu Ziemeļeiropā. Bet ko gan labu un gaišu var gaidīt no tautas, kuras garīgās intereses vitāli koncentrējas ap Kombuļu Inesi un vīriešiem viņas gultā…Mediji zina, kas garšo latviešu majoritātei pat tajā laikā, kad smird vietējā visaugstākā politiskā mēslu čupa.