Nevērtība

Valsts (tautas) nevērtības izpratne kļūst masveidīga. Tā pat ir sastopama Interneta komentāros, kurus visvairāk raksta nedomājoši kretīni un visdažādākā tipa atkritumi, tautas padibenes ar milzīgu pašapziņu un neiedomājamu naidu pret visu to, kas izstaro intelektuālo un morālo gaismu. Internets šajā ziņā ir unikāla parādība cilvēces vēsturē – palīdz operatīvi sniegt priekšstatu par tautas nevērtīgākās daļas apjomu un raksturu. Valsts (tautas) nevērtības izpratne ir individuāli psiholoģisks fenomens – vienots ar katra indivīda pašapziņu jeb, citādāk sakot, pašvērtības apziņu. Savukārt šī pašvērtības apziņa nevar būt augsta, jo cilvēcisko īpašību realizācija sastopas ar nepārvaramām grūtībām – pārējo indivīdu pašvērtības apziņu, kas arī ir ļoti zema. Indivīdu zemā pašvērtības apziņa summējas noteiktā sociālā spēkā, kas neļauj nevienam realizēt savas cilvēciskās velmes. Izveidojās totāls purvs – priekšstats par valsts un tautas vispārējo nevērtību. Minētais fakts slāpē jebkādu individuālo aktivitāti, ko var lielā mērā stimulēt mākslīgi ar attiecīgās ideoloģijas palīdzību. Tā tas vienmēr ir bijis visos laikmetos un visās zemēs, – ideoloģija ir viens no galvenajiem individuālās aktivitātes veicinātājiem. Ideoloģiju izstrādā un realizē elite. Latviešu neattīstības un nevērtības galvenais iemesls ir elites trūkums. Par latviešu attīstību vienmēr rūpējās citu tautu (vācu, krievu) elite. Protams, var pārmest citu tautu elitēm, ka tās latviešu tautā neradīja stabilu priekšstatu par to, kas vispār ir elite un kāda ir tās misija tautas dzīvē. Latviešiem šis priekšstats neeksistē vajadzīgajā mērā. Katrs latvietis pats sevi uzskata par ideologu, politiķi, speciālistu visās sfērās. Tā, saprotams, ir tipiska masu cilvēku iezīme, bet citādāk tas nevarēja būt. Citu tautu elites darbs ar latviešiem praktiski nav devis nekādu rezultātu. Vaina noteikti slēpjās arī tautā. Ne velti tāpēc citas tautas atmeta nodomu “strādāt” ar latviešiem un nolēma viņus iznīcināt kā pilnīgi nevērtīgu tautu. Tie, kuri šodien sevi uzskata par latviešu eliti, faktiski ir tādi paši masu cilvēki ar egoistiskām noslieksmēm un aprobežotiem uzskatiem. Elitei (valdošajai šķirai) ir jābūt iekšējās solidaritātes apziņai. Bez savstarpējās solidaritātes elite nav elite, bet atsevišķu egoistu banda. Savstarpējā solidaritāte ir jābūt arī tautas pārstāvjiem. Latviešiem tā ir sveša parādība. Tāpēc nevar būt runa par tautas pilnvērtīgu attīstību, tautas pilnvērtību ne tagad, ne nākotnē.