pirmdiena, 2017. gada 21. augusts

Paškēvičs nelietis

Tikai nupat izlasīju vienu 2012.gada tekstu, kurā daugavpilietis Paškēvičs nelietīgi melo, par ko šo mēslu vajadzētu iesūdzēt tiesā, ja nebūtu necienīgi ar tautas padibenēm tiesāties. Tekstā ir teikts: “Padomju varas pārstāvjiem sarkanbaltsarkanais karogs virs DPI bija kā „dadzis acī”, un jau pirmajā naktī pēc tā uzvilkšanas mastā kāds pacentās to noraut. Atgriežoties no svinīgā pasākuma kultūras namā „Vārpa”, kas bija veltīts karoga uzvilkšanai, Valfrīds ar kolēģiem pamanīja, ka karoga uz DPI jumta vairs nav. Saruna ar vestibila dežuranti nepārprotami norādīja, ka karogs varētu būt pie A. Priedīša, jo viņš esot kopā ar diviem studentiem kāpis uz jumta. Dziļā pusnaktī tika zvanīts tagadējam matemātikas katedras docentam Vitoldam Gedroicam un elektriķim Bžezovskim, kurš pārliecināts tautas frontinieks. Kad ap pieciem no rīta Valfrīds ar Vitoldu ieradās A. Priedīša dzīvoklī, karogs tik tiešām bija pie viņa. Šķiet, ka Priedītis bija manāmi pārsteigts un centās paskaidrot, ka kāds bija noliecis karoga mastu, kas bija izgatavots no samērā maza diametra metāla caurules, tāpēc karogu nācies noņemt. Kāpēc karogu noņēma, nevis palaboja mastu – to Priedītis īsti nevarēja paskaidrot. Tas fakts, ka ne pārāk sen A. Priedītis bija gatavs atteikties no Latvijas pilsonības, liekt domāt, ka tā karoga noņemšanas motivācija nemaz nebija tik vienkārša. Varat iedomāties, kāds prieks būtu Latvijas neatkarības pretiniekiem, ja karogu virs DPI no rīta vairs neredzētu, bet Valfrīds un Vitolds kopā ar elektriķi tumsā, smalkam lietum smidzinot, kāpa uz DPI jumta, un, gaismai austot, neatkarīgās Latvijas karogs atkal plīvoja”. Karogs tik tiešām tika norauts, kamēr vakarā apmēram līdz pusnaktij bijām kultūras centrā “Vārpa”. Pie DPI ēkas piebraucām ar mašīnu divatā ar kolēģi, taču uz jumta pa avārijas kāpnēm atsacījāmies kāpt, jo tas bija bīstami. Turklāt nebija nekāda cerība uz jumta atrast karogu. Karogu noteikti noņēma padomju varas uzdevumā. Tas, ka es to izdarīju, noņēmu karogu (pie tam vēl kopā ar studentiem) un aiznesu to uz mājām, pie manis mājās naktī ieradās minētie tipi un es mājās viņiem atdevu karogu, ir vislielākie meli, uz ko ir spējīgs tikai tāds nelietis kā Paškēvičs. Paškēviču neviens institūtā necienīja un nemīlēja. Viņam nebija nekāda autoritāte. Kā LTF nodaļas vadītājs viņš aicināja visus pievērsties dažādiem sīkumiem, bet nevis galvenajiem jautājumiem. Par to viņam nācās publiski norādīt pasniedzēju sanāksmē. Viņa šausmīgie meli ir atriebības un skaudības dēļ. Cilvēks ir aprobežots, netalantīgs. Skaudība ir lielāka nekā prāts, talants, spējas. Latviešu viepļa Paškēviča nelietīgo dabu atspoguļo arī viņa norāde uz manu atsacīšanos no LR pilsonības. Daugavpilī visi zina, kāpēc tas notika. To izliekās nezinām tikai nelietis Paškēvičs.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru