Piektajā esejā par valsts bandītismu rakstu: “Mūsdienu pasaulē grāmatas raksta un interneta saitus izveido arī par Planetārajām Bandām. Rietumos tā ir samērā populāra un godājama intelektuālā nodarbošanās. Grāmatu un saitu autori ir sabiedrībā cienītas personības. Rietumu valstīs viņu grāmatas gandrīz vienmēr ir bestselleri. Rietumos ir speciālas prēmijas par transnacionālā un valsts bandītisma atmaskošanu. Rietumos par prēmiju saņēmējiem plaši stāsta prese, TV.” Jā, tā tas ir Rietumos, bet tā tas nav mūsu “Austrumos”. Latvijā neciena tos, kuri negatīvi izsakās par Planetārajām Bandām. Latvijā attiecībā uz bandu atmaskošanu nav iespējamas prēmijas, slavējošs atspoguļojums medijos, bestselleru lasīšana. Iemesls ir etniskā specifika. Katrs latvietis pats ir vislielākais bandu atmaskotājs nekā jebkurš cits latvietis. Ar bandu atmaskošanu ir tikpat riebīgi, cik riebīgi ir universitātes auditorijā. Katrs kārtīgs latviešu students jau pirmā kursa pirmā semestra pirmā lekciju kursa pirmajā lekcijā bravūrīgi demonstrē savu viedokli par attiecīgā priekšmeta jebkuru problēmu. Turklāt netiek slēpts, ka studenta viedoklis ir pilnīgāks un pareizāks nekā profesora (respektīvi, attiecīgās zinātnes) viedoklis. Skaidrs, ka tāda reti nepatīkama etniskā mentalitāte ietekmē latviešu idiotiski ambiciozo vibrāciju jebkurā jautājumā. Arī bandītisma atmaskošanas jautājumā. Katrs latvietis pats ir pelnījis prēmiju, atzinību, jo viņa viedoklis par bandām ir pilnīgāks un pareizāks nekā publicista, žurnālista, zinātnieka viedoklis.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru