Rīgas domē pie varas raujās vislielākie nelieši pēcpadomju laikā. Turklāt tas notiek koncentrētā veidā, apvienojoties vienā partijā. Turklāt tie ir legālie nelieši. Agrāk tik lielā apjomā legālie nelieši nefigurēja tieksmē iegūt varu Rīgā. Viņi cer uz vēlētāju atbalstu gaidāmajās vēlēšanās. Publiskā informācija par šiem neliešiem ir plaša, sākot ar Lemberga atklātajiem izteikumiem un beidzot ar Krūmiņa ne mazāk atklātajiem vērtējumiem viņa memuāros. Tāpēc atkārtoju – runa ir par legālo (atklāti fiksēto, oficiālo, LR noziegumu brīvības atļauto) neliešu aktivitāti. Uz ko viņi cer? Viņi ir pārliecināti, ka izdosies apmuļķot latviešus, kuri masveidā vispār atbalsta noziegumu brīvību (zagšanu, korupciju utt.). Viņi cer, ka latvieši nespēs noteikt atšķirību starp viņiem un citiem kandidātiem. Latvieši nespēs saprast, ka viens ir nelietis pašvaldības struktūrā, ņemot 20% un cita veida kukuļus, bet pavisam kaut kas cits ir nelietis valsts iestādē, kuras uzdevums ir cīņa pret korupciju. Piemēram, slavenais “20%” Rīgas pašvaldībā nelietības ziņā nav salīdzināms ar Jurašu, Strīķi, Bordānu, kuri strādāja valsts drošības speciālās institūcijās un kuriem ir neliešu reputācija. Valsts drošības speciālajās institūcijās pastrādātās nelietības ir daudz smagāka līmeņa nelietības nekā to tipu nelietības, kuri ļaunprātīgi izmanto dienesta stāvokli, kas faktiski nav tieši saistīts ar noziedzības apkarošanu, bet ir saistīts ar administratīviem pienākumiem. Vēsturiski tradicionāli juraši, strīķi, bordāni ir pelnījuši nāves sodu, bet “20%” ir pelnījis tikai cietumsodu, mantas konfiskāciju, aizliegumu pēc soda izciešanas strādāt valsts/pašvaldības iestādēs.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru