Pie mums Saeimas deputāti publicē atklātas vēstules (sūdzības) premjeram, ministriem u.c. Tāda satura vēstules morāli drīkst publicēt tikai tādi cilvēki, kuri nesadarbojās ar LR varas struktūrām. Turpretī tie cilvēki, kuri sadarbojās ar LR varas satruktūrām morāli nedrīkst publicēt tekstus, kuros ir skaidri un gaiši apšaubīti valsts pamati. Tas ir amorāli, jo viņi paši ir valsts pamatu sastāvdaļa, valsts iekārtas elementi. Katrā ziņā tas attiecās uz parlamenta deputātu. Nolemjot kļūt par parlamenta deputātu, attiecīgais cilvēks demonstrē savu politisko solidaritāti ar attiecīgo valsti. Tātad ir atzinis doto valsti, atzinis tās politisko iekārtu, politiskās dzīves realitāti utt. LR gadījumā atzinis LR kā kriminālu valsti un LR kā LPSR kriminālu transformāciju. Valsts atzīšana un sadarbošanās ar valsts varas struktūrām reizē ir arī attiecīgā cilvēka personiskās atbildības uzņemšanās par šo valsti; respektīvi, atbildības uzņemšanās par LR kā kriminālu valsti. Atklātās vēstules autors, parlamenta deputāts, faktiski ir tikpat vainīgs LR kriminālajos risinājumos, cik vainīgs ir tas rūdītais latviešu nelietis, kuram viņš adresējis savu vēstuli. Bet tas jau pie mums ir raksturīgi: paši sadarbojās ar mēslu bedri un pēc tam paši sūdzās par nepanesamo mēslu smirdoņu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru