Ņemot vērā tādus apsvērumus, kā tautas vispārējās attīstības pakāpi, latviešu nevērību un pat naidīgumu pret gudriem un izglītotiem latviešiem, zinātnes ļoti zemo līmeni, valdošās kliķes nespēju un nevēlēšanos izmantot zinātni, bet tajā pašā laikā „politiķu” un ierēdņu karsto velmi publikas priekšā dīdīties kā titulētiem zinātniekiem, LR ieteicams pāriet uz t.s. profesionālo grādu piešķiršanu. Tāda prakse ir ASV – pie mūsu okupantiem. Arī citās valstīs. Doktora grāds tiek piešķirts par profesionālo kompetenci un darba rezultātiem, piemēram, ārstiem (DM), juristiem (DL). Profesionālā grāda ieguvējam nav jānodarbojās ar zinātni, nav jāraksta un jāaizstāv disertācija. Tas ir tieši tas, kas var piestāvēt latviešiem, kuri nedraudzējās ar zinātni, sagrāva izcilo LPSR ZA, pēcpadomju laikā spēj sniegt galvenokārt pseidozinātnisku, šarlatānisku „zinātnisko” produkciju atbilstoši „nacionālajām interesēm”. Jaunā kārtība tautai sagādātu milzīgu prieku: tautas visi deleģētie deputāti būtu doktori, visas valsts amatpersonas būtu doktori, izglītībā rosītos tikai doktori, doktori būtu biznesmeņi, viņu sievas un mīļākās, doktori būtu pašvaldību spēka vīri. Arī Rīgas žurnālistu barveži būtu doktori. Respektīvi, latviešu tauta kļūtu doktoru tauta. Un tas ir labāk, nekā dzīvot ar zagļu un stulbeņu tautas reputāciju.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru