Pamflets

Pie mums pamfleta žanrs ir svešs žanrs. Latvieši nav izlutināti ar pamfletiem. Tam ir objektīvs iemesls. To nosaka tautas vēsture. Pamflets ir politiskās satīras žanrs, kas ir vērsts pret pastāvošo politisko iekārtu. Tāpēc politiskā vara cenšas nepieļaut pamfleta žanra izplatību publiskajā telpā. Tā tas bija cara laikā, tā tas bija padomju laikā. Citus laikus latvieši nemaz nepazīst. Pirmskara LR pamfleta žanrs arī nebija populārs, jo principā nebija nekāda iemesla vērsties pret politisko iekārtu, kā tas ir pēcpadomju laikā, kad LPSR pārdēvēja par LR ar krimināli oligarhisko iekārtu, kādēļ ir akūta nepieciešamība pēc iespējas ātrāk likvidēt noziedzīgo un tautai ļoti kaitīgo politisko režīmu. Pēcpadomju laikā pamfleta niecīgo attīstību (faktiski deficītu) ietekmē divi faktori. Pirmkārt, latviešu rakstniecības mākslinieciski un idejiski vārgais līmenis. Otrkārt, literāri radošās inteliģences un inteliģences rakstošā segmenta (žurnālistu, filosofu, politologu u.c.) aklā kalpošana, pielīšana, izpatikšana valdošajai kliķei, kā arī intelektuālā un profesionālā aprobežotība. Interesanti (faktiski graujoši) uz pamfleta attīstību (sociālo autoritāti) var atsaukties mūsdienu komunikācijas skaistās īpatnības: SMS, 140 zīmju, interneta komentāru iedibinātais domāšanas, loģikas, mākslinieciskās nosacītības izpratnes stulbais līmenis. Pamflets lasītājam nav viegla lektīra. Pamfletā atspoguļojas reālas personas un reāli fakti, par ko lasītājam ir jābūt labi informētam un jāpārzina ne tikai attiecīgās reālijas, bet arī to reālais konteksts. Bez tā nav iespējams pilnā mērā uztvert pamfleta saturu, jo pamfletā reālijas tiek apzināti interpretētas absurdā, groteskā, hiperbolizētā veidā, lai panāktu kariķējošu efektu; proti, realizētu pamfleta stratēģisko uzdevumu. Kā zināms, absurda, groteskas, hiperbolas mākslinieciskās nosacītības pakāpe ir ļoti augsta. Arī tas atsaucas uz pamfleta nebūt vieglo lasīšanu un satura ideālo izpratni. Pamflets ir, tā teikt, augstas literārās kultūras pielūdzējs.