Pseidointelektuālismam tāpat kā daudzām citām garīgajām
parādībām ir modifikācijas – paveidi, variācijas. Pseidointelektuālismam ir
vismaz divas modifikācijas: 1) var saprast pseidointelektuālo domu; domā ir
uztverami tādi momenti, pret kuriem var iebilst; iespējama polemika; doma ir
samākslota, un tai ir pseidointelektuāls statuss, taču ir iespējams debatēt,
polemizēt; tātad ir iespējams diskurss (proti, saruna). 2) diskurss nav
iespējams; pseidointelektuālā doma ir tik samākslota un terminoloģiski aplami
samudžināta, ka neko nevar saprast un tādējādi nav iespējams nekāds diskurss.
Piemēram, nav iespējams diskurss par šādām tipiski pseidointelektuālām frāzēm: „jābūtības
vārdi”, „vērtības nes jābūtību”, „mūsu valstī šīs jābūtības dimensijas ir
ārkārtīgi maz” (Maija Kūle). Diskurss nav iespējams, piemēram, par frāzi „Mēs esam par tautu, kas sastāv no daudziem” (Daniels
Pavļuts).
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru