Cilvēki dzīvē sastopas ar dažādiem cilvēciskā saprāta konstatēšanas un
vērtēšanas kritērijiem. Kritēriju atsevišķu grupu veido zinātniskie kritēriji:
psihiatrijas, psiholoģijas kritēriji. Kritēriju atsevišķu grupu veido
kritēriji, kurus var dēvēt par kognitīvi un loģiski triviālajiem kritērijiem.
Šīs grupas kritēriji balstās uz ikdienišķi aksiomātiskām zināšanām un
elementāri loģiskiem spriedumiem. Tie ir kritēriji, kuri atsaucas uz vienkāršām,
parastām aksiomātiskajām atziņām. Atsaucas uz aksiomām, par kurām nav
vajadzīgas diskusijas un kuras bez speciāliem pierādījumiem pieņem par
patiesību. Piemēram, cilvēciskā saprāta konstatēšanas un vērtēšanas kritērijs kognitīvi
un loģiski triviālo kritēriju grupā var būt attiecīgā cilvēka attieksme pret
Zemes riņķošanu ap Sauli, Zemes formu. Ja cilvēks saka, ka Saule riņķo ap Zemi
un Zeme nav apaļa, bet plakana, tad varam apšaubīt dotā cilvēka saprāta esamību
un vērtību. Cilvēciskā saprāta konstatēšanas un vērtēšanas kritērijs kognitīvi
un loģiski triviālo kritēriju grupā var būt arī cilvēka attieksme pret sociāli
politiskajiem fenomeniem. Piemēram, attieksme pret LR un tās valstiskumu, kā
arī dažādiem LR vietējiem politiskajiem procesiem. Teiksim, ja cilvēks saka, ka
LR nav krimināli oligarhiskā valsts ar noziegumu brīvību, tad varam bez
sirdsapziņas pārmetumiem apšaubīt dotā cilvēka saprāta esamību un vērtību. Tas
pats attiecas uz tādu politisko procesu kā „Rīdzenes sarunas”. Ja cilvēks pret
šīm „sarunām” un to „izmeklēšanu” izturas, tā teikt, nopietni un gaida
konstruktīvu risinājumu, tad šim cilvēkam ir milzīgas problēmas ar veselo
saprātu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru