Saprāta kritēriji

Cilvēki dzīvē sastopas ar dažādiem cilvēciskā saprāta konstatēšanas un vērtēšanas kritērijiem. Kritēriju atsevišķu grupu veido zinātniskie kritēriji: psihiatrijas, psiholoģijas kritēriji. Kritēriju atsevišķu grupu veido kritēriji, kurus var dēvēt par kognitīvi un loģiski triviālajiem kritērijiem. Šīs grupas kritēriji balstās uz ikdienišķi aksiomātiskām zināšanām un elementāri loģiskiem spriedumiem. Tie ir kritēriji, kuri atsaucas uz vienkāršām, parastām aksiomātiskajām atziņām. Atsaucas uz aksiomām, par kurām nav vajadzīgas diskusijas un kuras bez speciāliem pierādījumiem pieņem par patiesību. Piemēram, cilvēciskā saprāta konstatēšanas un vērtēšanas kritērijs kognitīvi un loģiski triviālo kritēriju grupā var būt attiecīgā cilvēka attieksme pret Zemes riņķošanu ap Sauli, Zemes formu. Ja cilvēks saka, ka Saule riņķo ap Zemi un Zeme nav apaļa, bet plakana, tad varam apšaubīt dotā cilvēka saprāta esamību un vērtību. Cilvēciskā saprāta konstatēšanas un vērtēšanas kritērijs kognitīvi un loģiski triviālo kritēriju grupā var būt arī cilvēka attieksme pret sociāli politiskajiem fenomeniem. Piemēram, attieksme pret LR un tās valstiskumu, kā arī dažādiem LR vietējiem politiskajiem procesiem. Teiksim, ja cilvēks saka, ka LR nav krimināli oligarhiskā valsts ar noziegumu brīvību, tad varam bez sirdsapziņas pārmetumiem apšaubīt dotā cilvēka saprāta esamību un vērtību. Tas pats attiecas uz tādu politisko procesu kā „Rīdzenes sarunas”. Ja cilvēks pret šīm „sarunām” un to „izmeklēšanu” izturas, tā teikt, nopietni un gaida konstruktīvu risinājumu, tad šim cilvēkam ir milzīgas problēmas ar veselo saprātu.