Triāde

Latviešu tautas likteni acīmredzot nosaka fatālisms. Nākas ticēt latviešu tautas nenovēršamajam liktenim savas dienas vadīt neadekvāti cilvēciski cienīgai dzīvei. Uz latviešiem, piemēram, neattiecas slavenā triāde: 1) revolūciju izdomā romantiķi, 2) realizē fanātiķi, 3) revolūcijas labumus bauda nelieši. Neskatoties uz triādes trešā elementa apdraudējumu, šī triāde parasti tautai nodrošina neatkarību, atbrīvošanos no kolonizatoriem, nodrošina sociālo taisnīgumu un vienlīdzību. Respektīvi, nodrošina cilvēciski cienīgu dzīvi, ko dažādu iemeslu dēļ ir iespējams panākt tikai revolucionārā veidā. Ne vienmēr revolūcijas labumus tauta ļauj baudīt neliešiem. Uz latviešu tautu līdz šim ir attiecies vienīgi minētās triādes trešais elements: revolūcijas labumus bauda nelieši. Tā tas bija XX gs. sākumā, tā tas notika arī XX gs.beigās. „Perestroiku” neizdomāja romantiķi un nerealizēja fanātiķi. „Perestroikai” ir tikai viens dzinējspēks – VDK un PSKP nelieši, kuri savās nelietībās iemānija PSRS tautu masas un inteliģences lielu daļu. LR atjaunošanu neizdomāja romantiķi, un  LR praktiski neatjaunoja fanātiķi. LR atjaunošanu izdomāja un praktiski realizēja nelieši, apzināti izveidojot krimināli oligarhisku valsti. Latviešu tautas nenovēršamajam liktenim nākas ticēt tāpēc, ka arī pašlaik nav iespējama minētā triāde, lai atbrīvotos no cilvēciski necienīgās dzīves. Latviešu tautai nav romantiķu (intelektuāļu, filosofu, domātāju). Viņu vietā ir tikai kūļi, šmūļi, kuri ir spējīgi vienīgi stulbi murgot par 4.atmodu. Savukārt fanātiķu vietā ir varas inteliģences zagļu masas, jo valdošā kliķe arī „tautai” ļauj zagt, ja tās zagļi piekrīt dalīties ar Lielo Bandu.