Sarkanie parvēniji

Sarunā par sarkanajiem parvēnijiem noteikti nākas izvērst ģenētisko aspektu. Nākotnē zinātne tam katrā ziņā pievērsīs lielu uzmanību. Ģenētiskā faktora loma vēsturiskajos notikumos jau tagad tiek apskatīta arvien biežāk un biežāk. Sarkano parvēniju triumfam mūsdienās ir ļoti dziļas ģenētiskās saknes, jo XX gs. tika apzināti iznīcināts vērtīgākais ģenētiskais materiāls. Sekas fokusējas “perestroikā”, drausmīgi atklājot „proletariāta” ģenētisko degradāciju. No lumpeniski plebejiskajām masām mutācija ir devusi tik šausmīgu materiālu, kuram nav precedenta. Proletariāta vadoņu galvās XX gs. beigās apzināti tika plānota nesalīdzināmi lielāka sociālā netaisnība nekā tika plānota “oktobra revolūcijas” projektā, kura mērķis bija likvidēt materiālo nevienlīdzību. “Perestroikas” arhitekti turpretī paredzēja radīt milzīgu materiālo nevienlīdzību – visu atņemt pašam proletariātam. Turklāt atņemt savējiem – tādas pašas lumpeniski plebejiskās izcelsmes cilvēkiem kādi bija gorbiji, jakovļevi un citi ģenētiskie atkritumi. Var, protams, ironizēt: proletariāts piedzīvoja atriebību par saviem grēkiem pret “kapitālistiem”. Atriebība bija drausmīga: proletārieši iznīcināja paši sevi. Kas attiecas uz latviešiem, tad nākas ņemt vērā nedaudz savādāku ģenētisko virzību. Latviešiem nekad nav bijis tāds ģenētiskais slānis, kāds bija krieviem, poļiem un citiem, kuri varēja lepoties ar aristokrātiju. Šodienas latviešu ģenētiskais avots ir vergu/dzimtcilvēku ģenētiskā evolūcija, kura ir radījusi adekvātu ļaužu masu. Kopīgais ar “perestroikas” Maskavas viepļiem ir tas, ka arī Rīgas latviešu sarkano parvēniju netaisnība ir vērsta pret savējiem – tādiem pašiem latviešiem ar tādu pašu ģenētisko bāzi. Uz šī fona tagadnes sarkano parvēniju muldēšana par savu valsti, neatkarību, ģeopolitiskajiem riskiem ir grotesks fars, jo latvieši apzog paši sevi un savā mežonīgajā tumsonībā nav spējīgi to saprast. Vienīgi ir spējīgi savā mežonīgajā tumsonībā vainot krievus, ebrejus.