Latviešu tautas apzināti un ar lielu entuziasmu veikto
atsacīšanos no savas zemes valstiskās suverenitātes katrā ziņā nākas analizēt
un klasificēt, ja kāds vēlas šo tautu izraut no tās vieglprātīgās, necienīgās un
amorālās attieksmes pret politisko brīvību. Latviešu attieksme pret brīvības
kategoriju ir aplūkota, izmantojot Ēriha Fromma filosofiskos uzskatus par „bēgšanu
no brīvības”. Latviešu attieksme tiek skatīta no sadomazohisma, psihoanalīzes,
sociālpsiholoģijas viedokļa, pie reizes neaizmirstot nolamāt Krieviju, Putinu
un paslavēt neoliberālisma priekšrocības. Netiek runāts par nepatīkamo
attieksmi pret valstisko suverenitāti no tautas mentalitātes un tautas
vispārējā attīstības līmeņa viedokļa. Neeksistē paškritika, - vaina tiek meklēta
vēsturiskajos apstākļos un citās tautās. Izvēloties klasificējošus apzīmējumus,
noteikti noder tāds apzīmējums kā politiskā prostitūcija. Tas iederas sakarā ar
iestāšanos ES, jo šajā gadījumā latvieši bēga no brīvības materiālistisku
apsvērumu dīdīti, lai dzīvotu „eiropeiskajā” bagātībā, tiktu pie ES naudas
u.tml. Tāda pieeja, brīvības ziedošana mežonīgas un primitīvas alkātības
pamudinājumā, noteikti ir uzskatāma par politisko prostitūciju.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru