Politiskā prostitūcija

Latviešu tautas apzināti un ar lielu entuziasmu veikto atsacīšanos no savas zemes valstiskās suverenitātes katrā ziņā nākas analizēt un klasificēt, ja kāds vēlas šo tautu izraut no tās vieglprātīgās, necienīgās un amorālās attieksmes pret politisko brīvību. Latviešu attieksme pret brīvības kategoriju ir aplūkota, izmantojot Ēriha Fromma filosofiskos uzskatus par „bēgšanu no brīvības”. Latviešu attieksme tiek skatīta no sadomazohisma, psihoanalīzes, sociālpsiholoģijas viedokļa, pie reizes neaizmirstot nolamāt Krieviju, Putinu un paslavēt neoliberālisma priekšrocības. Netiek runāts par nepatīkamo attieksmi pret valstisko suverenitāti no tautas mentalitātes un tautas vispārējā attīstības līmeņa viedokļa. Neeksistē paškritika, - vaina tiek meklēta vēsturiskajos apstākļos un citās tautās. Izvēloties klasificējošus apzīmējumus, noteikti noder tāds apzīmējums kā politiskā prostitūcija. Tas iederas sakarā ar iestāšanos ES, jo šajā gadījumā latvieši bēga no brīvības materiālistisku apsvērumu dīdīti, lai dzīvotu „eiropeiskajā” bagātībā, tiktu pie ES naudas u.tml. Tāda pieeja, brīvības ziedošana mežonīgas un primitīvas alkātības pamudinājumā, noteikti ir uzskatāma par politisko prostitūciju.