Aicinājums ļaut Latvijā publiski izmantot PSRS simboliku ir slikts aicinājums. „Perestroika” planetārā mērogā ir unikāla izpausme ar tās fantasmagorisko nelietību, kā arī spēju stimulēt visabsurdākās amorālās parādības,- šajā gadījumā paši savas simbolikas aizliegumu. Tas taču nav noslēpums, ka „perestroikas” rezultātā varu saglabāja PSKP/VDK laupītāji. Un, lūk, viņi savā unikālajā bezjēdzībā ir aizlieguši lietot tos simbolus, kuru mitoloģiskajā aizsegā viņiem bija iespēja realizēt „prihvatizāciju”, izveidot krimināli oligarhisku iekārtu ar noziegumu brīvību. Skaidrs, ka tāda tipa mentālā bezjēdzība nav apturama politiskā ceļā. Tomēr pats galvenais ir kas cits. PSRS simbolika, pateicoties „perestroikas” fantasmagoriskajai nelietībai, tagad vairs nav tikai PSRS simbolika, bet ir tautu bojāejas simbolika, pēcpadomju antropoloģiskās katastrofas simbolika. Skaidrs, ka šodien pret PSRS simboliku var izjust vienīgi naidu kā pret deģenerātu simboliku, krimināli oligarhiskās LR simboliku, šodienas masveida zagšanas simboliku.
