Hegemonija

Loģika ir zināma: sliktu jēdzienu lietošana signalizē par sliktiem procesiem sabiedrībā; ja jēdzienu izvēlē sastopams kritisks kāpums, tad sabiedrības procesos ir sastopams negāciju kāpums. Primārie ir procesi sabiedrībā. Katras situācijas raksturošanai ir nepieciešams adekvāts jēdzieniskais pielietojums. Ja Rietumos tiekamies ar suicidālu civilizāciju, tad nākas lietot šausmīgo jēdzienu „suicidāls”. Ja „atvērtas sabiedrības” koncepts ir neoliberālisma hegemonijas koncepts, tad tas ir jēdzieniski attiecīgi jānoformē, lietojot jēdzienu „hegemonija”. Ja LR valda Lielā Banda, tad tā arī jāsaka – LR pastāv Lielās Bandas hegemonija. Turklāt tā ir tāda hegemonija, kura neatbilst politikas klasiskajai tēzei „Politikā nav draugu, bet ir tikai intereses”. Lielās Bandas politikā nav intereses (proti, tautas un valsts intereses), bet ir tikai draugi, starp kuriem tiek sadalīts laupījums. Katras situācijas analīzei ir nepieciešams ne tikai adekvāts jēdzieniskais aparāts, bet arī piemērota metodoloģija. Tas attiecas uz hegemonijas analīzi un tajā skaitā Lielās Bandas hegemonijas analīzi. Saprotams, metodoloģija dziļākajā nozīmē ir ideoloģija – noteikta idejiskā pieeja, idejiskā pozīcija, idejiskie principi. Lielās Bandas hegemonijas analīzei ir vajadzīga nacionāli patriotiski centrēta ideoloģija, bet nevis neoliberāli centrēta ideoloģija, kas praktiski ir sabrukuma, degradācijas un deģenerācijas ideoloģija, - praktiski Lielās Bandas, latviešu nacionālo nodevēju un nacionālo laupītāju ideoloģija. To nevērtīgo latviešu ideoloģija, kurus sistemātiski piegādā latviešu tautas nevērtīgais miljons.