Juristi

Pēcpadomju laikā izskolotās juristu paaudzes sagatavošana vairāk vai mazāk tieši un netieši bija atkarīga no savstarpēji saistītiem faktoriem: 1) no latviešu tautas ētosa, 2) no krimināli oligarhiskā valstiskuma, 3) no profesijas prestiža. Pirmajā vietā noteikti ir latviešu tautas ētoss – morāles normu, principu un ideālu kopums, kas ir pamatā sabiedrības tikumiskajai pārliecībai un virza indivīdu darbību. Tātad šajā gadījumā pirmajā vietā ir latviešu tautā sastopamā taisnīguma un tiesiskuma izjūta un prasība dzīves reālijās. Pēcpadomju gados uz latviešu tautas ētosu nelabvēlīgi atsaucas otrais faktors – LR kā krimināli oligarhiskā valsts ar noziegumu brīvību. Anormālā valstiskuma graujošā ietekme uz tautas ētosu ir pati par sevi saprotama izpausme. Turklāt anormālajam valstiskumam ir masveida atbalsts un masveida praktiskā realizācija – masveida zagšana. Latviešu varas inteliģence atbalsta LR kā krimināli oligarhisko valsti, priholoģiski ļoti dziļi un izteikti negatīvi ietekmējot tautas ētosu, kas, saprotams, ir vēsturiski dinamisks fenomens un mainās atbilstoši jaunākajiem garīgajiem un materiālajiem procesiem un trendiem. Pirmie divi minētie faktori nosaka trešo faktoru - jurista profesijas prestižu. Ja padomju laikā jurista profesijas samērā augsto pretižu nenosacīja materiālie (darba algas) apsvērumi, tad pēcpadomju laikā pirmajā vietā kļuva materiālie apsvērumi – iespēja labi pelnīt. Sekas ir loģiskas: par juristiem vēlējās kļūt izteikti materiālistiski orientēti indivīdi, kuriem pirmajā vietā ir nauda, bet nevis taisnīgums un tiesiskums, kam turklāt nav gandrīz nekādas vērtības tautas ētosā dotajā vēsturiskajā periodā. Minētajam par juristu sagatavošanu var nepiekrist vienīgi deģenerāti, zemcilvēki grantiņi, komentāru muļķīši žuļi, edges, pomeranču vainadziņi, savā mežonībā visās nelaimēs izcili aprobežoti vainojot ebrejus un krievus ar Putinu priekšgalā un pakaļgalā, un tādējādi ilustrējot vispārējo kritisko līmeni tautas ētosā.