Mūsu varas inteliģences ierēdnieciskais un akadēmiskais
slānis faktiski ir ar attiecīgām regālijām izpušķoti plebeji bez patiesas
inteliģences un patiesi inteliģentiem cilvēkiem raksturīgās attieksmes pret
dažādām dzīves norisēm. Piemēram, pret skolotāju profesiju un skolotāju
sagatavošanu. Pēc „brīvības” iegūšanas padomju laikā izveidotās pedagoģiskās
mācību iestādes par katru cenu tiecās atkratīties no pedagoģijas un skolotāju
sagatavošanas, it kā tas būtu kaut kas nepilnvērtīgs, necienīgs, neakadēmisks.
Atkratīšanās sākās jau ar mācību iestādes nosaukuma maiņu, izsvītrojot vārdu
„pedagoģiskā” un par katru cenu uzkurbulējot „universitāti”. Tipisks piemērs ir
bijušais Daugavpils Pedagoģiskais institūts, kas padomju laikā bija cienījama
mācību iestāde skolotāju sagatavošanā. DPI 1993.g. sevi sāka dēvēt par
Daugavpils Pedagoģisko universitāti, bet 2001.g. – par Daugavpils universitāti.
No pedagoģijas un skolotāju sagatavošanas ir atkratījies arī Liepājas Valsts
Pedagoģiskais institūts. Tā nosaukumu vēsture ir šāda: 1990.-1993.g. Liepājas
Pedagoģiskais institūts, 1993.-1998.g. Liepājas Pedagoģiskā augstskola,
1998.-2008.g. Liepājas Pedagoģiskā akadēmija, no 2008.g. Liepājas universitāte.
Pēc Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas skandalozās
likvidēšanas Latvijā paliek tikai viena valsts augstākās izglītības mācību iestāde,
kurai nosaukumā ir vārds „pedagoģijas”. Tā ir Latvijas Sporta pedagoģijas
akadēmija. Diplomu privātās tirgotavas, saprotams, savā biznesā vēl trakāk
baidās no „pedagoģijas”.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru