Tekstos par „perestroiku” ne reti ir sastopama viena
apšaubāma tēze; proti, apgalvojums, ka Baltijas valstīm tika paredzēta brīvība
un neatkarība no „Maskavas”. Pat Gorbačovs esot teicis, ka viņš jau pašā sākumā
esot prognozējis Baltijas valstu dumpošanos un vēlēšanos atgūt „neatkarību”.
Minētais apgalvojums ir pretrunā ar „perestroikas” sagatavošanās darbību, kā
arī reālo rezultātu pēc PSRS sabrukuma. Ja „Maskava” patiešām plānoja Baltijas
valstu īstu neatkarību, tad nav saprotams, kāpēc savlaicīgi gatavoja „pēcperestroikas”
krimināli oligarhiskā valstiskuma „valdniekus”, kā arī savlaicīgi gatavoja „oligarhus”,
kuru pārziņā „prihvatizācijas” veidā nodeva sabiedrības kopīpašumus, nacionālās
dabas bagātības. Labi ir zināms, ka ārzemēs (īpaši Austrijā) tika radīti
speciāli apmācību centri „perestroikas” kadriem. Šos centrus radīja PSRS kopā
ar ASV un citām Rietumu valstīm. Tādu kadru vidū bija ne tikai krievi, kuri
tika paredzēti valdīšanai Krievijā pēc PSRS sabrukuma. Tādi kadri tika atlasīti
arī Latvijā. Populārākais – nacionālais noziedznieks un nacionālais nodevējs Godmanis.
Tātad jau pašā sākumā „perestroikas” „arhitekti” paredzēja Baltijas valstu
palikšanu Krievijas ietekmes zonā. Bijušajās PSRS republikās tika paredzēts viena tipa valstiskums, ko realizēja VDK
atlasīti „valdnieki”. Kā labi zināms, tā arī notika. „Maskava” klonēja LR u.c. „neatkarīgās”
valstis. Spilgts piemērs ir naudas atmazgāšana LR bankās, par ko masu
komunikācijas līdzekļiem atļāva informēt sabiedrību 2018.gadā. Tāda darbība ir
iespējama vienīgi tāpēc, ka nekas nav mainījies un PSRS turpina eksistēt
maskētā formā. „Perestroikas” projekts tika realizēts pilnā apjomā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru