Latviešu tautā ideoloģiskās šizofrēnijas sekas pašlaik ir
sasniegušas zināmu virsotni. Domājams, tikai zināmu virsotni, jo vēl nav
sasniegta kulminācija. Ideoloģiskās šizofrēnijas kulminācija tiks sasniegta
vēlāk. Ideoloģiskās šizofrēnijas visaugstākā pakāpe (kulminācija) ir nākotnes
melna perspektīva. Demogrāfiskā pāreja vēl vismaz pusgadsimtu turpinās savu
graujošo ceļu, no tā neļaujot novirzīties „baltajai” rasei. Šodien mēs varam
vienīgi censties noskaidrot latviešu tautas ideoloģiskās šizofrēnijas iemeslus
un fiksēt pašlaik konstatējamās sekas. Apturēt procesu nav iespējams. Tam ir
fatāls transcendentāli kosmisks vēriens. Iemeslu un seku noskaidrošana atvērs
acis tautas vienai daļai, kurai ir izredzes būt tautas vērtīgākajam kodolam
nākotnē pēc demogrāfiskās pārejas intensīvi graujošā ceļa noiešanas, kad uz
planētas iestāsies visāda veida stabilizācija. Kas ir „ideoloģija” un kāda ir
tās loma tautas dzīvē, neatkārtosim šajā etīdē. Atkārtosims, kas ir
šizofrēnija. Ar šizofrēnijas jēdzienu apzīmē ne visai precīzi izzinātu
parādību. Zinātne atturas līdz galam izskaidrot šizofrēniju. Tā ir daudzveidīga
psihiskā slimība. Tās izcelsme pilnā mērā nav noskaidrota. Vienīgi droši var
apgalvot, ka šizofrēnija ir prāta saskaldīšana diametrāli pretēji orientētās
vienībās. Šizofrēnija ir tad, kad prāta viena daļa tiecas uz labo pusi, bet
otra daļa tiecas uz kreiso pusi. Tas ir slimīgs process, kas sagrauj prāta
konsolidāciju - sagrauj prātu kā vienotu funkcionālo mehānismu. Šizofrēnisks
prāts nav prāts, bet prāta kroplība, nespējot neko pareizi un konstruktīvi
izzināt un izlemt. Ikdienā mēs saskatām šizofrēniju tad, kad cilvēks nav
spējīgs neko izdarīt, jo viņa domas haotiski šaudās pretējos virzienos. Par
latviešu tautas ideoloģisko šizofrēniju nākas dēvēt vēsturisko pieredzi, kad
tautas apziņu ik pēc kāda laika sāka „skolot” diametrāli pretēja ideoloģija. XX
gadsimtā un XXI gadsimta sākumā tas ar latviešu tautu notika četras reizes:
1)feodālisma ideoloģija-kapitālisma („pirmajā” LR) ideoloģija, 2) kapitālisma
(„pirmajā” LR) ideoloģija-sociālisma ideoloģija, 3) sociālisma
ideoloģija-kapitālisma („perestroikas”) ideoloģija, 4) kapitālisma
(„perestroikas”) ideoloģija-kriminālā kapitālisma ideoloģija mistrojumā ar
neoliberālisma un postmodernisma ideoloģiju („otrajā” LR). Četras reizes 100 un
nedaudz vairāk gadu laikā mainījās ideoloģijas, viena otru kardināli noliedzot.
Latviešu tauta nepazīst ideoloģisko kontinuitāti. Latviešu tauta pazīst tikai
ideoloģisko šizofrēniju. Tās sekas atsaucas uz kultūru un atsaucas uz
genofondu. Tātad atsaucas uz abiem pīlāriem, uz kuriem balstās antropoloģiskā
ģenēze un evolūcija, formējot cilvēku par cilvēku ar viņa prāta saprātīgumu un
viņa dvēseles un gara cilvēciskumu. Ideoloģiskās šizofrēnijas pārņemtajai
tautai nevar būt imunitēte pret zombēšanu. Tādas tautas inteliģence nevar
izvairīties no mutācijas. Tagad redzam, ka tāda tauta nevar izvairīties no
garīgi slimo un morāli patoloģisko primātu invāzijas. Tautā nav neviens spēks,
kas spētu pretoties morālās un intelektuālās anormālības diktatūrai.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru