svētdiena, 2018. gada 25. novembris

Atbilde uz jautājumu „Ko darīt?”




Latvijā tie saprātīgie cilvēki, kuri ir bijuši spējīgi godīgi, drosmīgi un objektīvi novērtēt „brīvvalsts” dzīves šausmīgo realitāti un, ņemot vērā tagadnes melno procesu stabilitāti, saskatīt gaišas nākotnes neiespējamību, uzdot jautājumu „Ko darīt?”. Cilvēki, kuri rūgti pārdzīvo Latvijas un latviešu tautas bezjēdzīgo, noziedzīgo, cilvēciski necienīgo dzīves kārtību, ir dziļā neizpratnē, apjukumā, neziņā par iespēju panākt radikāli pozitīvu pavērsienu valstiskajā un etniskajā jomā. Viņus neapmierina sociālais, politiskais, morālais, intelektuālais, garīgais klimats Latvijā. Viņi redz, ka oligarhijas un tās apkalpojošās valdošās kliķes politiskā kvintesence (būtiskāko, svarīgāko pazīmju, īpašību kopums) nesastopas ne ar kādu kritisko izvērtējumu un latviešu sociālais, politiskais, morālais, intelektuālais protests ir līdzīgs nullei. Faktiski nekāda protesta nav. Ja arī atsevišķi cilvēki organizē oligarhijas un valdošās kliķes nacionāli noziedzīgās darbības atspoguļošanu grāmatās un internetā, kā arī sabiedrībai tiek izskaidrots LR nacionāli reakcionārais un krimināli oligarhiskais valstiskums, tad visa šī darbība principā paliek tikai „uz papīra”, jo tai nav sociuma kolektīvā nosodījuma atbalsts, aizmugure, spēks un autoritāte. Tāpēc valdošā kliķe un tās saimnieki kriminālie oligarhi var droši turpināt savu izteikti noziedzīgo darbību. Savādāk būtu, ja Astoņkājim (oligarhiem) un Lielajai Bandai (oligarhijas sargsuņiem - valdošajai kliķei) nāktos respektēt kāda sabiedriskā spēka protestus un publiski kolektīvo nosodījumu. Bet tāds spēks neeksistē. Tātad neeksistē arī protesti, nosodījumi. Eksistē vienīgi neapmierinātības burbuļošana „ķēķī”. Tā noteikti ir relatīvi masveidīga burbuļošana. Taču arī burbuļošanas masveidība neko nevar panākt, jo reāli tā ir margināla, nelegāla, pagrīdes burbuļošana. Tai nevar būt nekāda ietekme LR. Ar padomju varu arī gandrīz visi bija neapmierināti „ķēķa līmenī”, taču PSRS vienā naktī sabruka tikai tāpēc, ka sabrukumu noorganizēja pašas lielvalsts politiskā vara – PSKP/VDK „elites elite”. Bez konkrēta sociālā spēka rašanās un bez konkrēta sociālā spēka aktivitātes latviešu apokaliptika, latviešu soterioloģija, latviešu ontoloģija, latviešu metafizika nemainīsies un turpināsies pesimistiskās žēlabas par latviešu tautas gala tuvošanos, latviešu dvēseļu nepestīšanu no ļaunuma, latviešu esamības vispārīgo pamatu, principu, struktūras un likumsakarību fundamentālo nevērtību, latviešu pirmpamatu, pirmelementu zaudēšanu, aizmiršanu, necienīšanu. Bez konstruktīvi orientēta un nacionālajai labklājībai veltīta sociāli politiskā spēka rašanās un sociāli politiskā izrāviena latviešu tautas nākotne būs izteikti regresīva. Un neko nelīdzēs atsevišķu indivīdu atmaskojošā darbība un nesaudzīgā publicistiskā esejistika, kas drīzāk ir uzskatāma par naivu filosofisko un intelektuālo sentimentalitāti „mēra laikā”, kad etniskā un valstiskā ideālisma apjūsmošana kļūst smieklīga polēmiskā konstrukcija. Kā zināms, LR nav vienīgā zeme ar kriminālā kapitālisma trajektoriju. Krievijā šī trajektorija ir daudz briesmīgāka. Taču Krievija ir vienīgā zeme bijušās PSRS teritorijā, kur jau vairākus gadus eksistē samērā apjomīgs un efektīvs nacionālās aizsardzības spēks, kā var dēvēt Sergeja Kurginjana izveidoto kustību „Суть времени”. Tā ir kustība, kuras mērķis ir glābt Krieviju. Tā ir sagandēta ne mazāk kā Latvija, un Krievija patiesībā ir visu nelaimju „māte un tēvs”, apzināti izveidojot nacionāli reakcionāru un krimināli oligarhisku valstiskumu – unikālu valstiskumu cilvēces vēsturē. LR ir KF klons. Kurginjans ir ģeniāls cilvēks. Viņš izprata „perestroikas” noziedzīgo būtību jau 90.g. sākumā. Viņš jau tolaik rakstīja par kriminālā kapitālisma „celtniecību” Krievijā, kad sākotnējais kapitāls tiek iegūts laupīšanas veidā. Viņa kustība ir nozīmīga parādība pasaules mērogā. Arī Latvijā ir cilvēki, kuri ir iesaistījušies šajā kustībā. Kurginjana teorētiskā pieeja un polittehnoloģiskā prakse var būt metodoloģiskais paraugs arī mums. Katrā ziņā šī kustība ir teorētiski ļoti pareizi un precīzi būvēta. Rezultāts ir labs. Taču rezultāts diemžēl ir atkarīgs no „baltās” rases kopējā likteņa demogrāfiskās pārejas kontekstā. Kā zināms, liktenis nav patīkams, un neviens to nevar izmainīt. Piem., demogrāfisko katastrofu un tās sociālos satelītus masveida degradāciju un deģenerāciju (dzīves baudīšanu mēra laikā) neviens nevar apturēt. Tas ir izdevies tikai Farēru salās. Arī Kurginjans pēdējā laikā žēlojas par inteliģences sabrukumu, tautas degradācijas pieaugumu. Iespējami divi scenāriji: 1) vai nu tauta saņemsies un mobilizēsies jeb 2) tauta un tās valsts ies bojā (Krievija izšķīdīs vai to iekaros). Salīdzinot ar stāvokli Latvijā, ir viens nepatīkams moments. Kurginjana kustībā dominē jauno paaudžu pārstāvji, kurus nav izdevies nozombēt no Rietumiem ievazātajai ideoloģijai. Krievijā nezombētas jaunatnes daļa ir ļoti liela. Latvijā visriebīgākā nelaime ir nozombētā jaunatne, kura 2018.gada 6.oktobrī panāca radikālu vēsturisko pavērsienu, kas latviešu tautai nesīs milzīgu postu. Kurginjana vadītā kustība ir ļoti laba un pamācoša atbilde uz jautājumu „Ko darīt?” visdažādākajā aspektā.   

Nav komentāru:

Komentāra publicēšana