Cik gan banāla, smieklīga, pretīga kļūst baznīctēvu vanagu
Ziemassvētku sakarā izsmidzinātā retorika par "glābšanas pasākumu"
tautai, kuras majoritātes mentalitātes pozitīvai transformācijai ir
nepieciešama bezprecedenta enerģija, kāda uz planētas "Zeme" var
nebūt. Ne tikai sakarā ar „maisu” atvēršanu tautas majoritātes mentalitātē nepārprotami
konstatējamā iracionālisma, perversijas, idiotisma, noziedzības leģitimācijas
piegarša nevar sekmēt vēsturisko, garīgo, sociālo, ideoloģisko, stratēģisko
stabilitāti laikā, kad pat vietējās kriminālās oligarhijas deģenerācija ir
uzvārījusies līdz "6.oktobra paaudzes" ielaišanai Bruņinieku namā, ģenētiski
determinētās melnās enerģijas kutinātā ļaunā prieka masveidīgajai
manifestācijai "maisu" atvēršanas dienās atbilstoši etnosa
visneattīstītākās daļas iegribai. Baznīctēvi jau nevar iztikt bez rituāliem
reveransiem dažas reizes gadā. Šie rituālie reveransi ietilpst masu prasībā pēc
"maizes un izklaides", kas nebūt nav anahronisks mantojums, bet tautas
majoritātē strauji progresējošs morāli psiholoģiskais kategoriskais imperatīvs.
Un tas nekas, ka gada pārējā laikā baznīctēvu rituālie reveransi un tajos
sastopamie skaistie padomi tiek aizmirsti un raženi turpinās morālā un
intelektuālā pagrimšana ar tās košākajiem satelītiem naidu, skaudību, nelietību,
tumsonību, šarlatānismu, necieņu, cinismu, frustrāciju - nepatīkamu iekšējo
spriegumu, bezizejas sajūtu un tā visa uzkurbulēto agresivitāti, kategoriskumu,
pašpārliecinātību, iedomību, paškritikas trūkumu, kā arī, protams, tradicionālo
naidu pret gudrību un godīgumu. Deģenerātu invāzijas laikā baznīctēvu
liturģiskās prātulas momentā iegūst oksimorona statusu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru