Pasaules politisko notikumu vēsturē var sastapt daudzus
gadījumus, kad kādā valstī destruktīvas darbības ir nonākušas līdz baltkvēlei
un tāpēc ir nekavējoties jāpieņem radikāli mēri, lai izolētu, likvidētu
postošos, ārdošos (svešvārdā – destruktīvos) procesus. Visbiežāk runa ir par
politiskajām nesaskaņām, kuras draud izvērsties militārā konfrontācijā (pilsoņu
karā). Patiesībā mēdz būt visdažādākie iegansti, kad nepieciešama stingra roka,
stingrs spēks. Tā tas bija arī Latvijas Republikā XX gs. 30.gadu sākumā, kad politisko
partiju skaits pārsniedza simtu, valdība bija nestabila, ja arī to ar lielām
mokām sastādīja, tad tomēr tā noturējās tikai dažus mēnešus. Vārdu sakot, LR
politiskā krīze destruktīvi atsaucās uz valsts dzīvi, un destrukcija bija
nonākusi līdz baltkvēlei. 1934.gada 15.maijā notika valsts apvērsums, kas tika
veikts ar armijas un aizsargu palīdzību. Vēsture atkārtojas! Latvijas Republikā
atkal politiskie procesi ir nonākuši līdz baltkvēlei. Šoreiz tiekamies ar
kriminālā kapitālisma sekām – masveidīgu noziedzību, no kuras lielākā daļa ir
organizētā noziedzība. Turklāt pastāvošajam nacionāli reakcionārajam un
krimināli oligarhiskajam valstiskumam aizvadītajos gadu desmitos ir izdevies
radīt juridiski iestrādātu noziegumu brīvību, kas traucē tieši un atklāti
vērsties pret noziedzību, kura ir sasniegusi grandiozu apjomu un ir izvērtusies
par nacionālo katastrofu latviešu tautai. Latviešu tautas vēsturiskā virzība ir
novesta līdz baltkvēlei, jo noziedzības ārdošais, graujošais vēriens ir
sasniedzis maksimālo robežu, ja tā drīkstam izsacīties par noziedzību, kurai principā
nedrīkst būt ne minimālā, ne maksimālā robeža, jo noziedzība vispār nedrīkst
būt. Pašlaik stāvoklis ir tāds, ka ir nepieciešama radikāla rīcība – kādam spēkam
ir jāizsludina ārkārtējs stāvoklis un jāpārņem vara, nekavējoties likvidējot
noziedznieku bandas. Tas tā ir jādara, taču šajā ziņā acīmredzot ir nepārvarams
šķērslis. Pašlaik Latvijā nav tāda spēka, kas varētu vērsties pret noziedzības biezo
slāni. 1934.gadā bija Ulmanis, Balodis, bija armija, aizsargi. Tagad nav ne
Ulmanis, Balodis, ne armijas, ne aizsargu. Tagad nav kam veikt valsts
apvērsumu. Latviešu tauta jau ir pusmirusi un nav spējīga pretoties savas nāves
veicinātājiem – masveida organizētajai noziedzībai.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru