2018.gads kļuva latviešu tautas starptautiskās reputācijas
katastrofas gads. Protams, mazajām baltu tautām jau agrāk bija noteikta
reputācija Rietumu sabiedrības tajā daļā, kura labi pārzin Eiropas XX gadsimta
vēsturi un XX gadsimta ģeopolitisko sadalījumu lomu baltu tautu liktenī.
Izglītoti cilvēki pret baltu tautām vienmēr izturējās ar zināmu līdzcietību,
novēlot tām pēc valstiskās neatkarības “uzdāvināšanas” patstāvīgi stabilu
attītības gaitu un cēlu iespēju papildināt Eiropas kultūras tautu kopumu. Raiņa
slavenais vēlējums kļūt “kultūras tautai” ir pārņemts no rietumeiropiešu
leksikas. Rainis bija teicami izglītots cilvēks. Viņš lieliski zināja no
lasītajiem tekstiem Rietumos dominējošo attieksmi pret Baltiju un baltu tautām.
Rietumos izglītoti cilvēki saprata, ka runa ir par tipiskām mazām un samērā
arhaiskām zemnieku tautām, kuras vienmēr ir izjutušas svešzemju apspiestību un
kuru apgaismošana bija Apgaismības ideoloģijas praktiskā sastāvdaļa,
pateicoties vācu un krievu elites humanitāri orientētās grupas aktivitātēm.
2018.gadu par reputācijas katastrofas gadu padarīja divi notikumi: 1) LR banku
organizētā noziedzība planetārā mērogā un 2) kaislības ap “melnajiem maisiem”.
Pirmajā notikumā ir iejaukti ne tikai latvieši, un tas noteikti kaut kādā mērā
amortizē latviešu reputāciju. Taču otrais notikums ir izteikti latviska
izdarība un uz latviešu tautas reputāciju atsaucas daudz dziļāk, graujošāk,
neaizmirstamāk nekā Rīgas līdzdalība finansu afērās. Latviešu attieksme pret
“melnajiem maisiem” demonstrē joprojām eksistējošo piederību arhaiskai un vāji
apgaismotai Eiropas iedzīvotāju daļai, kurai nav nekāds priekšstats par
eiropeiskajām vērtībām, kura joprojām nesaprot, kas ir valsts, kas ir valsts
aizsardzība un kas ietilpst katra pilsoņa pienākumos. Latviešu inteliģencē
neatradās neviens, kurš gribētu apvaldīt tautas aprobežoto masu apkaunojošās
kaislības. Proti, izskaidrot to, ka Rietumu sabiedrībā un īpaši tās elitārajā
daļā (aristokrātijā, “vecajā” buržuāzijā) darbs valsts speciālajos dienestos ir
visprestižākais darbs. Tā tas ir Anglijā, Francijā, Vācijā, Spānijā. Tā tas ir ASV. Eiropas
aristokrātija, ASV “vecās ģimenes” vienmēr priekšroku dod prestižajam darbam
valsts drošības iestādēs, bet nevis bankās, firmu ofisos, valsts pārvaldes
iestādēs, parlamentos, valdībā. Tādējādi latvieši apsmej to, kas Rietumu
sabiedrības vērtīgākajā daļā ir svēta nostādne. Tā netiek afišēta, bet tas
nekādā ziņā nemazina tās būtību.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru