svētdiena, 2019. gada 6. janvāris

Reputācijas katastrofas gads




2018.gads kļuva latviešu tautas starptautiskās reputācijas katastrofas gads. Protams, mazajām baltu tautām jau agrāk bija noteikta reputācija Rietumu sabiedrības tajā daļā, kura labi pārzin Eiropas XX gadsimta vēsturi un XX gadsimta ģeopolitisko sadalījumu lomu baltu tautu liktenī. Izglītoti cilvēki pret baltu tautām vienmēr izturējās ar zināmu līdzcietību, novēlot tām pēc valstiskās neatkarības “uzdāvināšanas” patstāvīgi stabilu attītības gaitu un cēlu iespēju papildināt Eiropas kultūras tautu kopumu. Raiņa slavenais vēlējums kļūt “kultūras tautai” ir pārņemts no rietumeiropiešu leksikas. Rainis bija teicami izglītots cilvēks. Viņš lieliski zināja no lasītajiem tekstiem Rietumos dominējošo attieksmi pret Baltiju un baltu tautām. Rietumos izglītoti cilvēki saprata, ka runa ir par tipiskām mazām un samērā arhaiskām zemnieku tautām, kuras vienmēr ir izjutušas svešzemju apspiestību un kuru apgaismošana bija Apgaismības ideoloģijas praktiskā sastāvdaļa, pateicoties vācu un krievu elites humanitāri orientētās grupas aktivitātēm. 2018.gadu par reputācijas katastrofas gadu padarīja divi notikumi: 1) LR banku organizētā noziedzība planetārā mērogā un 2) kaislības ap “melnajiem maisiem”. Pirmajā notikumā ir iejaukti ne tikai latvieši, un tas noteikti kaut kādā mērā amortizē latviešu reputāciju. Taču otrais notikums ir izteikti latviska izdarība un uz latviešu tautas reputāciju atsaucas daudz dziļāk, graujošāk, neaizmirstamāk nekā Rīgas līdzdalība finansu afērās. Latviešu attieksme pret “melnajiem maisiem” demonstrē joprojām eksistējošo piederību arhaiskai un vāji apgaismotai Eiropas iedzīvotāju daļai, kurai nav nekāds priekšstats par eiropeiskajām vērtībām, kura joprojām nesaprot, kas ir valsts, kas ir valsts aizsardzība un kas ietilpst katra pilsoņa pienākumos. Latviešu inteliģencē neatradās neviens, kurš gribētu apvaldīt tautas aprobežoto masu apkaunojošās kaislības. Proti, izskaidrot to, ka Rietumu sabiedrībā un īpaši tās elitārajā daļā (aristokrātijā, “vecajā” buržuāzijā) darbs valsts speciālajos dienestos ir visprestižākais darbs. Tā tas ir Anglijā, Francijā,  Vācijā, Spānijā. Tā tas ir ASV. Eiropas aristokrātija, ASV “vecās ģimenes” vienmēr priekšroku dod prestižajam darbam valsts drošības iestādēs, bet nevis bankās, firmu ofisos, valsts pārvaldes iestādēs, parlamentos, valdībā. Tādējādi latvieši apsmej to, kas Rietumu sabiedrības vērtīgākajā daļā ir svēta nostādne. Tā netiek afišēta, bet tas nekādā ziņā nemazina tās būtību.


Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru