otrdiena, 2019. gada 8. janvāris

Neprognozētais kontruzbrukums



“Melno maisu” melnā enerģija Latvijā ir izraisījusi jaunu neprognozētu procesu – piespiedusi PSKP/VDK morālos kastrātus (“melno maisu” autorus) un viņu centīgos izpalīgus sāk sava veida kontruzbrukumu – sākt aktīvi taisnoties un visā frontē izvērst pašslavināšanos. “Stukaču” kartotēkas publicēšana milzīgā apmērā atver acis sabiedrībai par to, kas patiesībā bija “atmoda”, “perestroika”, PSRS sagraušana, “neatkarīgas” Latvijas Republikas atjaunošana, iestāšanās ES. Nav ticams, ka “melno maisu” autori to paredzēja un gribēja stimulēt. Tagad pēc “melno maisu” satura publicēšanas sabiedrība ir ieguvusi lietišķus pierādījumus par unikālo afēru bijušajā sociālisma lielvalstī. Sabiedrībā ir sācies nesaudzīgi nosodošs uzbrukums PSKP/VDK morālajiem kastrātiem – latviešu šodienas dzīves saimniekiem. Tāpēc nav nekāds brīnums tikšanās ar PSKP/VDK morālo kastrātu kontruzbrukumu, kuru pagaidām (2019.g.janv.sākumā) visspilgtāk iezīmē Jurkāna un Avotiņa publikācijas. Latvijas sabiedrībai vēsturisko patiesību par visjaunāko laiku odiozajiem sociāli politiskajiem notikumiem sāka izskaidrot no 2013.gada oktobra interneta portālos “Informācijas aģentūra” un “Pietiek”. Publikācijās galvenā uzmanība tika pievērsta trim faktiem. Sabiedrība tika aicināta saprast, ka 1) “atmoda” un “perestroika” bija PSKP/VDK vadības amorālākās daļas projekts, 2) LR atjaunošana ir simulakrs, 3) pēc PSRS sabrukuma varu saglabāja PSKP/VDK nomeklatūras kadri, kuri nekavējoties piesavinājās sabiedriskos īpašumus. Publikācijām internetā noteikti bija zināma rezonanse patstāvīgi un kritiski domājošo cilvēku apziņā. Katrā ziņā ir jāņem vērā tas, ka grūti ir ticēt tik viltīgu sociāli politisko mahināciju iespējamībai, jo viss taču bija tik skaisti pasniegts – “brīvība”, “neatkarība”, “demokrātija”, “pašiem sava valsts”, “atgriešanās Eiropā”. Obligāti jāņem vērā latviešu inteliģences (“varas inteliģences”) nacionālā nodevība, atbalstot krimināli oligarhisko valstiskumu ar noziegumu brīvību. Turklāt mūsdienās vārdam vairs nav tāds spēks, kāds bija senāk. Cita lieta ir ieraudzīt “aģenta kartiņas”, kuras ir visiem “brīvības”, “neatkarības”, “demokrātijas” utt. solītājiem, LTF, “atmodas” lāčplēšiem un “gaišajiem  spēkiem”, “brīvvalsts” vadītājiem, ministriem, deputātiem, šodienas miljonāriem. Nav ne mazāko šaubu, ka turpināsies sabiedrības uzbrukums oligarhiem, valdošajai kliķei. Nav ne mazāko šaubu, ka izvērtīsies arī PSKP/VDK morālo kastrātu organizētais kontruzbrukums, cenšoties saglabāt līdz šim veiksmīgi iezombēto priekšstatu par saviem varoņdarbiem latviešu tautas un Latvijas valsts labā. Turpmāk viss būs atkarīgs no latviešu sabiedrības pašcieņas, pieļaujot vai nepieļaujot jaunas krāpšanās plūdus. PSKP/VDK morālo kastrātu un viņu atbalstītāju stāvoklis ir ļoti nopietns, jo runa ir par viņu varas leģitimitāti, varas apdraudētību. Tāpēc nav izslēgta fiziskā izrēķināšanās ar tiem, kuri uzdrošinās atklāti vērsties pret tautas nodevējiem un tautas laupītājiem. Latvijā ir sākusies specifiska “šķiru cīņa”, kas reizē ir cīņa par varu.


Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru