Kā ir jāvērtē šāda ziņa: “Krišjāņa Kariņa (JV) Valdības
rīcības plāns paredz konkrētus darbus, to izpildes termiņus, kā arī prioritārās
nozares. Dokumentu ar pavisam 583 darāmajiem darbiem otrdien, 23. aprīlī,
skatīja valdība”? Kā ir jāvērtē parlaments, kurš apstiprināja valdību ar
latentiem “583 darāmajiem darbiem”? Kā ir jāvērtē valdība, kuras ministri un
premjerministrs visā nopietnībā un dziļā vienprātībā runā par “583 darāmajiem darbiem”?
Vai “583 darāmie darbi” ir tikai neticama un nedzirdēta muļķība? Vai tāda fantastiski
bezjēdzīga valdības pieeja ir kaut kāds pārpratums? Vai 23.aprīlī valdība
patiesībā nodarbojās ar kaut ko jēdzīgu, bet nevis pievērsās bezjēdzīgajam
rīcības plānam? Atbilde uz minētajiem jautājumiem var būt tikai viena: nekādā
gadījumā nav pārpratums un nav kaut kāda muļķība. Dīdīšanās ap “583 darāmajiem
darbiem” ir milzīgs pazemojums! Cita atbilde būs neprecīza atbilde. Precīza
atbilde ir tikai viena – milzīgs pazemojums! Tāda atbilde ir pareiza. Vienīgi
nav īsti skaidrs, kam ir adresēts šis milzīgais pazemojums. Loģiski būtu uzskatīt,
ka milzīgais pazemojums ir adresēts latviešu tautai un reizē tātad attiecas uz
katru latviešu tautas pārstāvi; proti, pazemots tiek katrs latvietis. Faktiski
tā tas arī ir noticis. Vienīgi tagad vairs nevaram runāt par visas latviešu
tautas pazemošanu, jo latviešu tauta vairs neeksistē. “583 darāmie darbi” tam
ir viskonkrētākais reāli sastopamais pierādījums. Ja tauta akceptē tādu
ārprātīgu muļķību ( un tas jau ir noticis) un tādus ārprātīgus muļķus ar acīmredzot
debilo Kariņu priekšgalā, tad tā vairs nav tauta kā vienots organisms, kas
spējīgs pašaizsargāties, lai saglabātu savu sistēmisko satvaru. Tautai ir tautas
statuss tikai tādā gadījumā, ja tā funkcionē kā sistēmisks veselums ar vienotībā balstītu rīcību, kas pievērsta
visa etniskā kolektīva attīstībai. Tas, ka tika akceptēts rīcības plāns un pēc
tam nav sastopams kolosālās muļķības nosodījums, liecina par latviešu tautas
pēdējās fāzes epilogu. Latviešu tautas vietā tagad veģetē atomoras
antropoloģiskās būtnes: atsevišķi indivīdi, atsevišķas ģimenes, atsevišķas
sociālās grupas, atsevišķi biznesa klani, politiskās koalīcijas, kas domā un
rūpējas tikai par savām interesēm. Tautas interešu aizstāvēšana tautas pēdējā
fāzē neeksistē. Acīmredzot atomāro antropoloģisko būtņu vairākumu apmierina “583
darāmie darbi”. Ja kāds tomēr izjūt pazemojumu, tad to izjūt tikai atomāro
antropoloģisko būtņu visniecīgākie elementi – atsevišķi cilvēki. Kolektīvi
izjusts pazemojums neeksistē.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru