Tautas varas dienas

Latvijas Republikas konstitūcijas otrais pants skan šādi:  “Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai.” Attieksme pret šo konstitucionālo normu sabiedrībā nav vienāda. Latviešu sabiedrībā dominē nihilistiska (agresīvi noraidoša) attieksme. Latviešu vairākums netic tam, ka vara pieder tautai. Viņuprāt vara pieder oligarhu stutētai valdošajai kliķei. Latviešu vislielākie izdzimteņi ar nelietības dinozauru Grantiņu (pamfleta “Stenetājs” varoni) priekšgalā stulbi rīstās, ka valdošajā kliķē nemaz nav latviešu, bet ir vienīgi “krievžīdi”, “komunisti-cionisti”, “hazāri”. Tāpēc Latvijā nevaldot latvieši, un latviešu tauta nav pie tā vainīga. Jautājums par tautas vainu ir ļoti svarīgs, un nepieciešams pareizi atbildēt uz šo jautājumu. Un pareiza atbilde var būt tikai viena atbilde. Pie tā, ka latviešu sabiedrībā dominē kritiska un nihilistiska attieksme, vainīga ir latviešu tauta, jo tā neprot pareizi izmantot Satversmes 2.pantā formulētās konstitucionālās tiesības. Latviešu tautai ir atvēlēts konkrēts laiks, kad tai pilnā mērā pieder suverēnā vara. Tāds laiks ir konkrēti fiksējams, jo tāds laiks ir parlamenta vēlēšanu dienas. Tajās dienās, kad tiek ievēlēta Saeima, viss ir latviešu tautas elektorāta varā, gūstot iespēju šo varu izmantot pilnā apjomā un tādējādi ievēlēt parlamentā tikai tos tautas priekšstāvjus, kuriem var uzticēties un kuri atbildīgi sargās tautas vitālās intereses. Tādas tautai dotās izvēles iespējas ir tautas milzīga politiskā vara. Var teikt – maksimāla politiskā vara. Tas, kas reāli notiek otrajā dienā vai pat jau naktī pēc vēlēšanām, ir cits jautājums. Jebkurā gadījumā viss ir atkarīgs no tā, ko tauta ir ievēlējusi. Proti, viss ir atkarīgs no tā, kā tauta ir izmantojusi maksimālo politisko varu vēlēšanu dienā. 2018.gada 6.oktobrī tautai arī bija iespējas izmantot savu maksimālo politisko varu, un tas tika izdarīts, ievēlot jaunus tautas priekšstāvjus un Saeimā atstājot strādāt tikai 35% no iepriekšējā sasaukuma. 2019.gada 29.maijā latviešu tautas priekšstāvji ievēlēs jaunu Valsts prezidentu. Latviešu tauta ir atbildīga par parlamenta deputātiem un tāpēc latviešu tauta ir atbildīga arī par Valsts prezidenta vēlēšanu rezultātu, kas ir sekas tam, cik pilnvērtīgi latviešu tauta ir pratusi izmantot Satversmē paredzēto tautas varu vēlēšanu laikā. Bet kādu attīstības līmeni drīkstam gaidīt no tautas, ja tās bijušā Valsts prezidente, akadēmiķe, profesore, zinātņu doktore dot tik dumju padomu savām avīm sakarā ar EP vēlēšanām: ""Ejam visi katrs uz savu reģistrēto vēlēšanu iecirkni, izvēlamies rūpīgi, ievēlam cienīgus Latvijas pārstāvjus Eiropas Parlamentā un pēc tam uzdodam savus jautājumus tiem, par kuriem balsojām". Loģiski ir vispirms uzdot jautājumus un noskaidrot, kas kandidātam ir prātā, bet nevis nobalsot un tikai pēc tam sākt iztaujāt.