Pēcpadomju Latvijā, protams, ir politiskās varas
kontinuitāte – PSKP/VDK varas nepārtrauktība un pēctecība. Taču noteikti ir arī
padomju laika ideoloģijas kontinuitāte, kaut gan jau no paša sākuma
sabiedriskajā domā tika musināta tēma par ideoloģijas nevajadzību un
ideoloģijas likvidēšanu Latvijas Republikā. Jau no 90.gadu sākuma Latvijas
tautai tika iestāstīts, ka turpmāk pie mums nevaldīs neviena ideoloģija.
Sabiedriskā apziņa tika pieradināta pie ideoloģiskā vakuuma. Tāda
pieradināšana, saprotams, pati par sevi jau ir noteikta ideoloģiskā stratēģija
– divkosīga un amorāla stratēģija atbilstoši kriminālā kapitālisma kroplajai
morālei un atbilstoši tām latviešu cilvēciskajām padibenēm no PSKP un VDK
nomenklatūras, kuras sagrāba varu un uzsāka sabiedrības īpašumu laupīšanu.
Neapšaubāmi, latviešu tautas stulbākā daļa (“miljons”) tādai sociāli nelietīgai
pieejai noticēja, un internetā joprojām laiku pa laikam kāds priecājas par
ideoloģijas atmešanu pretstatā “Maskavai” un “Putinam”. Taču pēcpadomju laikā
pie mums ir ne tikai šī bezjēdzīgā blādīšanās par ideoloģijas nevajadzību.
Pēcpadomju laikā noteikti eksistē kāda struktūra un tās rūdīti kadri, kuri
mērķtiecīgi un sistemātiski turpina izplatīt PSRS laika ideoloģisko saturu un reklamēt
padomju ideoloģiskās bazūnes; proti, eksistē PSKP/VDK ideoloģiskā kontinuitāte.
Praktiski tas izpaužas galvenokārt tādā veidā, ka regulāri tautai tiek
atgādināts par padomju laika “galvenajiem varoņiem” (ideoloģiskajām bazūnēm) –
VDK speciāli “uzpiārētajiem” dzejniekiem, rakstniekiem, zinātniekiem, kuri
kalpo kā piemērs visam pareizajam, labajam un vērtīgajam dzīvē. Jaunākais
gadījums ir 2019.gada maijā pieteiktā Petera sumināšana, par ko tiek savlaicīgi
iepriecināta tauta. Pirms tam bija daudzi analoģiski gadījumi ap tādiem padomju
laika “galvenajiem varoņiem” kā Ziedonis, Īvāns, Zālīte, Stradiņš. Viktors
Avotiņš regulāri atgādina par padomju laika ideoloģiskajiem “korifejiem” – bijušajiem
partorgiem, bet tagad “politologiem”. Viņš regulāri apjūsmo kādu no
“perestroikas”/”atmodas” līderiem – PSKP/VDK morālo kastrātu “levitiem”.
Interesants ir organizatoriskais aspekts. Kas tā ir par konkrētu struktūru,
organizējot un vadot PSKP/VDK ideoloģisko kontinuitāti “brīvajā” Latvijā? Vai
tiešām šo cēlo misiju realizē VDD? Izcili nekaunīgā Levita nodrošināšana līdz
mūža beigām ar tautas apmaksātu treknu maizi, mašīnu, apsardzi u.c. labumiem
noteikti ir PSKP/VDK morālo kastrātu pateicība par vareno ieguldījumu kriminālā
kapitālisma celtniecībā. Partija un specdienesti jau padomju laikā prata savus
cītīgākos sulaiņus materiāli nodrošināt tādā formā, lai nevienam nerastos
aizdomas par patiesajiem iemesliem attiecīgā indivīda aprūpei. Arī tagad gaišie
latvieši domās, ka ir ievēlēts Valsts prezidents, kaut gan tādā veidā tiek
atalgots PSKP/VDK morālo kastrātu ilggadējais sulainis. Ja tas tā notiks, tad
vārdiem “levits” un “leviti” latviešu valodā ir jākļūst par sinonīmiem vārdiem
“sulainis” un “sulaiņi”.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru