sestdiena, 2019. gada 11. maijs

Ideoloģiskā kontinuitāte


Pēcpadomju Latvijā, protams, ir politiskās varas kontinuitāte – PSKP/VDK varas nepārtrauktība un pēctecība. Taču noteikti ir arī padomju laika ideoloģijas kontinuitāte, kaut gan jau no paša sākuma sabiedriskajā domā tika musināta tēma par ideoloģijas nevajadzību un ideoloģijas likvidēšanu Latvijas Republikā. Jau no 90.gadu sākuma Latvijas tautai tika iestāstīts, ka turpmāk pie mums nevaldīs neviena ideoloģija. Sabiedriskā apziņa tika pieradināta pie ideoloģiskā vakuuma. Tāda pieradināšana, saprotams, pati par sevi jau ir noteikta ideoloģiskā stratēģija – divkosīga un amorāla stratēģija atbilstoši kriminālā kapitālisma kroplajai morālei un atbilstoši tām latviešu cilvēciskajām padibenēm no PSKP un VDK nomenklatūras, kuras sagrāba varu un uzsāka sabiedrības īpašumu laupīšanu. Neapšaubāmi, latviešu tautas stulbākā daļa (“miljons”) tādai sociāli nelietīgai pieejai noticēja, un internetā joprojām laiku pa laikam kāds priecājas par ideoloģijas atmešanu pretstatā “Maskavai” un “Putinam”. Taču pēcpadomju laikā pie mums ir ne tikai šī bezjēdzīgā blādīšanās par ideoloģijas nevajadzību. Pēcpadomju laikā noteikti eksistē kāda struktūra un tās rūdīti kadri, kuri mērķtiecīgi un sistemātiski turpina izplatīt PSRS laika ideoloģisko saturu un reklamēt padomju ideoloģiskās bazūnes; proti, eksistē PSKP/VDK ideoloģiskā kontinuitāte. Praktiski tas izpaužas galvenokārt tādā veidā, ka regulāri tautai tiek atgādināts par padomju laika “galvenajiem varoņiem” (ideoloģiskajām bazūnēm) – VDK speciāli “uzpiārētajiem” dzejniekiem, rakstniekiem, zinātniekiem, kuri kalpo kā piemērs visam pareizajam, labajam un vērtīgajam dzīvē. Jaunākais gadījums ir 2019.gada maijā pieteiktā Petera sumināšana, par ko tiek savlaicīgi iepriecināta tauta. Pirms tam bija daudzi analoģiski gadījumi ap tādiem padomju laika “galvenajiem varoņiem” kā Ziedonis, Īvāns, Zālīte, Stradiņš. Viktors Avotiņš regulāri atgādina par padomju laika ideoloģiskajiem “korifejiem” – bijušajiem partorgiem, bet tagad “politologiem”. Viņš regulāri apjūsmo kādu no “perestroikas”/”atmodas” līderiem – PSKP/VDK morālo kastrātu “levitiem”. Interesants ir organizatoriskais aspekts. Kas tā ir par konkrētu struktūru, organizējot un vadot PSKP/VDK ideoloģisko kontinuitāti “brīvajā” Latvijā? Vai tiešām šo cēlo misiju realizē VDD? Izcili nekaunīgā Levita nodrošināšana līdz mūža beigām ar tautas apmaksātu treknu maizi, mašīnu, apsardzi u.c. labumiem noteikti ir PSKP/VDK morālo kastrātu pateicība par vareno ieguldījumu kriminālā kapitālisma celtniecībā. Partija un specdienesti jau padomju laikā prata savus cītīgākos sulaiņus materiāli nodrošināt tādā formā, lai nevienam nerastos aizdomas par patiesajiem iemesliem attiecīgā indivīda aprūpei. Arī tagad gaišie latvieši domās, ka ir ievēlēts Valsts prezidents, kaut gan tādā veidā tiek atalgots PSKP/VDK morālo kastrātu ilggadējais sulainis. Ja tas tā notiks, tad vārdiem “levits” un “leviti” latviešu valodā ir jākļūst par sinonīmiem vārdiem “sulainis” un “sulaiņi”.  


Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru