Nevērtības modernizācija

Tiekamies ar etniskās populācijas negatīvo pazīmju papildināšanos; respektīvi, nevērtības modernizāciju. Aizvadītajās nedēļās tas vispamatīgāk izpaužas sakarā ar levitžīda bīdīšanu un LU rektora nelietībām. Abos melnajos notikumos priekšplānā izvirzās tāda etniskās nevērtības pazīme, kura agrāk bija konstatējama, taču nekādā gadījumā nevarēja pretendēt iekļūšanai pazīmju pamatkomplektā. Runa ir par nelietību. Nelietību agrāk nevarēja izvirzīt kā dominējošu etnisko pazīmi. Nelietība var zelt tikai tad, ja tiek pieņemti dažāda veida lēmumi. Latviešu dzimtcilvēki lēmumus nepieņēma gadsimtiem ilgi. Tā, piemēram, nav ticams, ka Alfrēda Rozenberga saskatītajā latviešu tautas pazīmju komplektā ietilpa nelietība. Visticamākais, priekšplānā bija citas pazīmes. Iespējams, nepateicība, neuzticamība, alkoholisms, slinkums, aprobežotība. Katrā ziņā ļoti daudz izšķīra latviešu parlamenta agrārā politika, kuras rezultātā vāciešiem atņēma zemi un pilis. Igauņu agrārā politika bija maigāka. Arī tagad tāpat kā toreiz XX gs. vidū tautas portretu glezno inteliģence. Tautu vienmēr vērtē pēc tās inteliģences rīcības, morāles, mentalitātes. Tautas vērtējumā tiek ņemts vērā t.s. vienkāršo cilvēku (zemniecības, strādniecības) līmenis. Taču katrs saprot, ka šis līmenis pamatā ir atkarīgs no inteliģences ieguldījuma vienkāršo cilvēku audzināšanā un izglītošanā. Inteliģence ir tautas kultūras vērtību un normu iedzimtības bāze. Ja inteliģences tautas audzināšanas un izglītošanas kompetence un potenciāls ir bezvērtīgs, tad arī tautas vienkāršo cilvēku vērtības līmenis nevar būt augsts. Kādu gan labu ieguldījumu var gaidīt no inteliģences, kura par valsts prezidentu tautai uzspieda ebreju nelietīgu simulakru? Kādu gan labu ieguldījumu var gaidīt no inteliģences, kuras nelietība plaukst un zied mācību iestādē? LU rektora vēlēšanās negaidīti uzplauka nelietība. Rektora vēlēšanās neviens kandidāts netika atbalstīts. Katrs no viņiem saņēma “pret” vairāk nekā “par”. Taču tas netiek ņemts vērā, un sākās nelietību plūdi, modernizējot latviešu tautas pazīmju komplektu. LU nav “Trulība”. LU ir tautas izglītības un zinātnes simbols. Ja tautas fundamentāls simbols iegūst nelietības godu, tad tas nevar neatsaukties uz visas tautas vērtējumu. Kāds nelietis izrādījās Muižnieks! Nelietis ne tikai rektora vēlēšanu sakarā, bet arī citos jautājumos. 2019.g. 18.VII viņš internetā lielās par LU celtniecības iepirkumu “kristālskaidrību”. Un tas notiek dienās, kad ir viņa vietnieces Brokas krimināllieta! Fantastiski! Uz ko viņš cer ar savu muldēšanu? Vai atkal patoloģiskā kretīne Druviete sāks blādīties, lai attaisnotu Muižnieka nelietības? Kāda gan mēslu bedre ir LU? Un vispār līdz kādam šausmīgam stāvoklim ir nonākusi latviešu inteliģence! Rektors ir nelietis, viņa LU notiek zādzības, korupcijā notverta rektora vietniece, valsts iestāde ierosina krimināllietu, bet vienalga rektors turpina melot, faktiski apvainojot "knābu" un valsti. Tomēr valdība nenosoda rektoru, jo normāli būtu LU nelieti momentā padzīt un tiesāt par valsts iestādes nomelnošanu. Tā tas viss ir iespējams tāpēc, ka visur ir tādi paši nelieši kā šis akadēmiskais nelietis un viņa nelietību stutētāji! Nelieši regulāri pastrādā nelietības un melo acīs skatīdamies, jo zina par sabiedrības vienaldzīgo attieksmi, – sabiedrība neiebilst pret tautas nevērtības modernizāciju.