Perversā solidaritāte

Saeimā “nācijas tēvs/pravietis” teica: “Ir trīs virzieni, par kuriem kopējā labuma vārdā es gribu domāt un pārliecināt savas prezidentūras gados. [..] Šie virzieni ir: solidaritāte, piederība un moderna, ilgtspējīga valsts.” Teiktajā četri vārdi ir nepārspējama kroplība. Kas ir domāts ar vārdu “piederība”, nav saprotams. Vārds “moderna” neko neizsaka, jo valsts nemaz nevar nebūt nemoderna, t.i., neatbilst sava laika prasībām (fr. Moderne – mūsdienīgs). Un prasības mēdz būt dažādas. Proti, atbalstīt visu labāko savā laikmetā vai atbalstīt arī dažādas degradējošas tendences savā laikmetā, kā tas notiek Latvijā jau vismaz 30 gadus. Salikums “ilgtspējīga valsts” ir latviešu varas inteliģences dzemdēts leksiskais šarlatānisms. Ko nozīmē valsts sakarā “ilgt”? Latviešu literārajā valodā tā nesaka. Saka, ka valsts var ilgi vai neilgi pastāvēt. Vēl var teikt, ka valsts pastāvēšana ilga tik un tik gadus. Vienīgais pareizi lietotais vārds ir “solidaritāte” (fr. solidarite – savstarpējs atbalsts un rīcības saskaņotība, kuras pamatā ir interešu, mērķu un nostājas kopība, vienprātība). Pret svešvārdu “solidaritāte” nevar iebilst. Cita lieta ir tas, ar ko solidarizējas. Šajā ziņā var nākties iebilst. Attiecībā par to, ar ko levitžīds solidarizējas, nākas kategoriski iebilst. “Nācijas tēvs/pravietis” jau ir apliecinājis perversu solidaritāti. Viņš 15.augustā ieradās Aglonā un teica runu. Ja nemaldos, to nav darījis neviens LR Valsts prezidents, apzinoties valsts un baznīcas konstitucionālo nošķirtību (99.pants “Baznīca ir atdalīta no valsts”). Taču galvenais ir kas cits. Galvenais ir tas, ar ko levitžīds kā Valsts prezidents solidarizējas, ierodoties pie katoļiem Aglonā un teicot runu. “Nācijas tēvs/pravietis” solidarizējas ar valsts noziedzniekiem, par ko ir vairākkārt informēta sabiedrība aizvadītajā laikā. Valsts prezidents solidarizējas ar finansu noziedzniekiem valsts nodokļu nemaksāšanas jomā, solidarizējas ar valsts varas iestāžu noskaidrotiem homoseksuāliem izvirtuļiem. Ņemot vērā pāteru perversās izdarības, bet galvenais katoļu baznīcas noziegumus pret valsti nodokļu sfērā, nekādā gadījumā Valsts prezidents nedrīkstēja ierasties Aglonā. Viņa ierašanās apliecina solidaritāti ar valsts noziedzniekiem. Turklāt apliecina perversu solidaritāti – homoseksuālismā iemaisītu solidaritāti.