Intelektuālā tuksneša pierādījums

“Nācijas tēva” intelektuālais tuksnesis pēc nonākšanas Rīgas pilī ir ieguvis jaunu apstiprinājumu. Par “nācijas tēva” intelektuālo tuksnesi bija labi zināms jau agrāk. Par to detalizēti rakstīja prof. J.Bojārs, ļoti kritiski izvērtējot levitžīda prāta un zināšanu bezspēcības pienesumu aizvadītajos 30 un vairāk gados. Par to tika medijos norādīts preambulas kroplību sakarā, apliecinot Levita, “preambulas tēva”, zināšanu trūkumu ne tikai konstitucionālajās tiesībās, bet arī citās zinātnes disciplīnās. Tagad tiekamies ar jaunu viņa prāta nabadzības apstiprinājumu. “Nācijas tēvs” ir izvēlējies savai darbībai ļoti muļķīgu, smieklīgu, bezjēdzīgu un amorālu (ņemot vērā viņa posteņa morāli sociālo atbildību) stratēģiju. Viņš cenšas “nāciju” pieradināt pie tā, ka ir spējīgs tautai un valstij dot negaidīti oriģinālu skatījumu par jebkuru norisi Latvijā. Proti, “nācija” no viņa sagaidīs vienīgi tikai kaut ko neparasti gudru, vērtīgu, pirmreizīgu, savdabīgu, īpatnu, supernoderīgu u.tml. Levitžīds ir pārliecināts, ka var sniegt par visu kaut ko tādu, kas atšķiras no citu cilvēku interpretācijas. Tāda universāla oriģinalitāte būs viņa darbības galvenais un vienīgais veids, sēžot Rīgas pilī. Viņa oriģinalitāti “nācijai” nākas uzskatīt par fundamentāli grandiozu ieguldījumu tautas un valsts labā. Skaidrs, ka tāda stratēģija ir pilnīgs idiotisms. Tāda stratēģija (proti, velme būt par katru cenu verbāli moderni oriģinālam) faktiski nav nekas jauns. Tāda stratēģija ir raksturīga pseidointelektuāliem tipiem – pūļa elkiem, mietpilsoņu kulta personām. Respektīvi, ir tradicionāla dziļi aprobežotiem, bet slimīgi patmīlīgiem indivīdiem. Tādi indivīdi vienmēr ir bijuši un arī tagad ir Rīgā. Kā pirmos piemērus tūlīt atceros “jābūtības dimensijas” spiedzēju Maiju Kūli, Hermani – teātru pietaisītāju ar seksuālām perversijām un citām “oriģinālām” vieplībām.