Skumjais rezumējums

Aizvadītie 30 gadi (vienas paaudzes mūžs) un šodienas drausmīgi destruktīvās norises stimulē rezumēt latviešu tautas vērtējumu. Latviešu tautas virzībā tagad kļūst acīmredzama “Maskavas” voluntāri organizatoriskās klātbūtnes svētīgā loma pēckara gadu desmitos (padomju laikā). “Maskavas” klātbūtne nodrošināja latviešu tautas talantīgāko cilvēku radošo pašatdevi gan garīgajā kultūrā, gan materiālajā kultūrā. Tā rezultātā 70. gados tika sasniegta kultūras attīstības kulminācija latviešu tautas vēsturē. “Maskavas” voluntāri organizatoriskā klātbūtne pavēra ceļu latviešu tautas talantīgākajiem un gudrākajiem pārstāvjiem, nodrošinot viņu radošo mobilizāciju augstiem sasniegumiem un visai kultūrai kopumā piešķirot noteiktu vērtību un reputāciju. Nav noslēpums, ka “krievi”, “Maskava” Latviju uzskatīja par vienu no visattīstītākajām republikām Padomju Savienībā. Analoģisks viedoklis bija arī sociālisma valstīs, Rietumos. Turpretī viss radikāli negatīvi izmainījās “brīvvalsts” laikā (pēcpadomju laikā), kad latviešu tauta sāka realizēt sevi bez jebkādas citas tautas elites voluntāri organizatoriskās klātbūtnes. Tautas reālā potenciāla realizācija tūlīt izvērtās visaptveroši graujošos procesos. Tauta pat atsacījās no valstiskās suverenitātes, lai nekas netraucētu tik tikko minētos procesus. Latviešu tauta zaudēja agrāko slavu, reputāciju; tās vērtējums nevar būt pozitīvs. Latvija ir pēdējā vietā (vai kādā no pēdējām vietām) visos ES statistiskajos rādītājos. No ES dalībvalstīm Latvijā ir visvairāk noslīkušo, sadegušo, kā arī visvairāk slepkavību. Par drausmīgi destruktīvo līmeni pašlaik vispārliecinošāk liecina “6.oktobra paaudzes” (visnevērtīgākās paaudzes latviešu tautas vēsturē) pielaišana pie varas, OIK, vietējo banku starptautiskie noziegumi naudas atmazgāšanā un Valsts bankas prezidenta noziegumi (šaušalīgi unikāli ir tas, ka viņš netiek atbrīvots no darba), valdības debilie “583 darāmie darbi”, LU rektora vēlēšanu nelietības un “akadēmiskās sabiedrības” deģenerācija. Protams, uzskaitījumā ietilpst “kompleksās katastrofas” - zinātnes, izglītības, veselības aizsardzības, rūpnieciskās un lauksaimnieciskās ražošanas sagraušana, iedzīvotāju skaita samazināšanās, zemes un mežu iztirgošana ārzemniekiem, valsts parāds un naudas atdošana ES “kolhozam” (katru gadu no budžeta apm. 6% [apm. 500 miljoni] tiek izlietoti “valsts parāda vadīšanai un iemaksām ES budžetā). Tauta, kura vēsturiski ļoti īsā laikā ir bijusi spējīga sev nodarīt tik grandiozu ļaunumu, nav pelnījusi pozitīvu vērtējumu.