pirmdiena, 2020. gada 2. marts

Jaunais uzdevums


Psiholoģiski antropoloģiskajā un sociāli politiskajā analītikā ir jāizvirza jauns uzdevums. Nepieciešams pāriet no ikdienišķi empīriskā līmeņa notikumu iztirzājuma uz plašākiem analītiskajiem vispārinājumiem par latviešu tautu – ikdienišķi empīriskā līmeņa notikumu subjektu. Tas ir ļoti aktuāls uzdevums. To uzkurina un pamato dzīves konkrētika. 30 un vairāk gadus katru dienu esam fiksējuši dažāda veida un dažāda apjoma latviešu noziedzību. Visus pēcpadomju gadus sabiedriskās domas tematiskajā centrā bija latviešu noziedzība. Par to katru dienu informēja Latvijas mediji gan uz avīžu papīra, TV programmās un radio pārraidēs, gan interneta portālos un interneta sociālo tīklu individuālajos kontos. Latvijas sabiedrība vienmēr ir tikusi vairāk vai mazāk detalizēti informēta par noziedzību. Taču mediju sniegtā informācija sabiedriskajā apziņā figurē tikai kā noziegumu vēsturiskā mozaīka bez dziļākas izpratnes. Tātad figurē kā kaut kas tāds, kas ir veidots no daudzām dažādām sastāvdaļām un galu galā ir raibs sajaukums. Noziedzības subjekta (latviešu tautas) analīzei netika veltīta nekāda analītiskā uzmanība. Noziedzības psiholoģiski antropoloģiskie cēloņi un sociāli politiskās sekas netika noskaidrotas. Analītiskās darbības augstākais sasniegums ir vienīgi kriminālā kapitālisma konstatācija, kriminālā kapitālisma būtības izskaidrošana un kritika (no 2013.g. sākuma). Tiek apspriestas tādas kriminālā kapitālisma specifiskās iezīmes kā organizētā noziedzība, noziegumu brīvība, kriminālā oligarhija. Un tas arī ir viss. Netiek apspriesta noziegumu subjekta mentālā būtība un tās adekvātums kriminālā kapitālisma valstiskumam. Tāpēc Latvijas psiholoģiski antropoloģiskajai un sociāli politiskajai analītikai beidzot ir jāpievēršas uzdevumam izvērtēt latviešu tautu kriminālā kapitālisma kontekstā. Jātiecas atbildēt uz ļoti svarīgiem jautājumiem. Vai kriminālā kapitālisma pastāvēšanu nosaka latviešu mentalitātes adekvātums dotajam noziedzīgajam valstiskumam? Vai latviešu tautas ētoss atbilst noziegumu brīvības iespējamībai? Vai latviešu oligarhijas (praktiski inteliģences noteikta slāņa) nacionālo nodevību un nacionālo laupīšanu izraisa ģenētiski determinēts amorāls un tikumiski nestabils domāšanas veids, morāli kropla dzīves uztvere un emocionālā ievirze? Vai latviešu kultūra vēlas un ir spējīga pozitīvi pārveidot kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā izlutinātā subjekta (latviešu tautas) mentalitāti? Vai pats subjekts (latviešu tauta) apzinās mentālās pozitīvās transformācijas nepieciešamību? Vai latviešu tautā progresē mentālā degradācija un deģenerācija? Vai latviešu tautā ir iespējams sociāli politisks spēks, kas vēlētos un spētu apturēt tautas bojāeju kriminālā kapitālisma pastāvēšanas rezultātā? 
   Jaunā uzdevuma izpildē zināms sākotnējais pieturas materiāls varētu būt dotā publikācija:









Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru