Psiholoģiski antropoloģiskajā un sociāli politiskajā
analītikā ir jāizvirza jauns uzdevums. Nepieciešams pāriet no ikdienišķi
empīriskā līmeņa notikumu iztirzājuma uz plašākiem analītiskajiem
vispārinājumiem par latviešu tautu – ikdienišķi empīriskā līmeņa notikumu
subjektu. Tas ir ļoti aktuāls uzdevums. To uzkurina un pamato dzīves
konkrētika. 30 un vairāk gadus katru dienu esam fiksējuši dažāda veida un
dažāda apjoma latviešu noziedzību. Visus pēcpadomju gadus sabiedriskās domas
tematiskajā centrā bija latviešu noziedzība. Par to katru dienu informēja
Latvijas mediji gan uz avīžu papīra, TV programmās un radio pārraidēs, gan
interneta portālos un interneta sociālo tīklu individuālajos kontos. Latvijas
sabiedrība vienmēr ir tikusi vairāk vai mazāk detalizēti informēta par
noziedzību. Taču mediju sniegtā informācija sabiedriskajā apziņā figurē tikai
kā noziegumu vēsturiskā mozaīka bez dziļākas izpratnes. Tātad figurē kā kaut kas
tāds, kas ir veidots no daudzām dažādām sastāvdaļām un galu galā ir raibs
sajaukums. Noziedzības subjekta (latviešu tautas) analīzei netika veltīta
nekāda analītiskā uzmanība. Noziedzības psiholoģiski antropoloģiskie cēloņi un
sociāli politiskās sekas netika noskaidrotas. Analītiskās darbības augstākais
sasniegums ir vienīgi kriminālā kapitālisma konstatācija, kriminālā kapitālisma
būtības izskaidrošana un kritika (no 2013.g. sākuma). Tiek apspriestas tādas
kriminālā kapitālisma specifiskās iezīmes kā organizētā noziedzība, noziegumu
brīvība, kriminālā oligarhija. Un tas arī ir viss. Netiek apspriesta noziegumu
subjekta mentālā būtība un tās adekvātums kriminālā kapitālisma valstiskumam. Tāpēc
Latvijas psiholoģiski antropoloģiskajai un sociāli politiskajai analītikai
beidzot ir jāpievēršas uzdevumam izvērtēt latviešu tautu kriminālā kapitālisma
kontekstā. Jātiecas atbildēt uz ļoti svarīgiem jautājumiem. Vai kriminālā
kapitālisma pastāvēšanu nosaka latviešu mentalitātes adekvātums dotajam
noziedzīgajam valstiskumam? Vai latviešu tautas ētoss atbilst noziegumu
brīvības iespējamībai? Vai latviešu oligarhijas (praktiski inteliģences
noteikta slāņa) nacionālo nodevību un nacionālo laupīšanu izraisa ģenētiski
determinēts amorāls un tikumiski nestabils domāšanas veids, morāli kropla
dzīves uztvere un emocionālā ievirze? Vai latviešu kultūra vēlas un ir spējīga
pozitīvi pārveidot kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā izlutinātā subjekta
(latviešu tautas) mentalitāti? Vai pats subjekts (latviešu tauta) apzinās
mentālās pozitīvās transformācijas nepieciešamību? Vai latviešu tautā progresē
mentālā degradācija un deģenerācija? Vai latviešu tautā ir iespējams sociāli
politisks spēks, kas vēlētos un spētu apturēt tautas bojāeju kriminālā
kapitālisma pastāvēšanas rezultātā?
Jaunā uzdevuma izpildē zināms sākotnējais pieturas materiāls
varētu būt dotā publikācija:
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru