pirmdiena, 2020. gada 2. marts

Reformēšanas aloģiskums



Teritoriālā reforma ir objektīvi pamatota nepieciešamība. Latvijas iedzīvotāju skaits ir ievērojami samazinājies pilsētās un lauku novados. Tāpēc ir nepieciešams pārskatīt pašvaldību atbilstību reālajai demogrāfiskajai situācijai. Pašvaldību skaits un pašvaldību ģeogrāfiski teritoriālais pārvaldījums noteikti var mainīties atbilstoši konkrētajiem apstākļiem – cilvēku skaitam. Teritoriālā reforma ir aktuāls uzdevums. Pie tam tas būs aktuāls uzdevums vēl samērā ilgu laiku – līdz šī gadsimta vidum, kad beigsies demogrāfiskā pāreja un iedzīvotāju skaits stabilizēsies zināmā apjomā. Teritoriālā reforma kā jebkurš valstisks pasākums ir jāveic saskaņā ar noteiktu loģiku. Debilo “583 darāmo darbu” valdība teritoriālo reformu veic aloģiski. Tas ir nepārprotami redzams, un tas ir galvenais pretestības avots Latvijas novados.  Debilo “583 darāmo darbu” valdības rīcības aloģiskums izpaužas tādējādi, ka teritoriālo reformu vada “Rīga” un vada ministrs bez minimālākās saprātīga cilvēka un valstsvīra reputācijas. Ministram ir aprobežota kretīna reputācija, un par to tiek atklāti runāts medijos – valsts publiskajā telpā. Reformas sagatavošanas procesā vietējo pašvaldību viedoklis “Rīgu” neinteresē. Arī par to tiek plaši stāstīts medijos. Patiesībā loģiski būtu, ja reformas satura iniciatīva un sociālā atbildība būtu vietējām pašvaldībām, bet nevis tikai “Rīgai”. Reformas realizācijā vietējām pašvaldībām pašām ir analītiski, godīgi, bez savtīga aprēķina un sociāli atbildīgi jānovērtē patreizējais stāvoklis un jāformulē konkrēti priekšlikumi. Nepieciešams, lai vietējās pašvaldības pašas bez “Rīgas” voluntārisma analizētu stāvokli un justos par visu atbildīgas. Tikai tādā veidā teritoriālajai reformai var būt konstruktīvs raksturs. Atkārtoju, reformas organizātoriskā iniciatīva ir jābūt vietējām pašvaldībām, kurām ir jāspēj bez dažādiem savtīgiem apsvērumiem reformu realizēt objektīvi. Diemžēl “Rīga” ir izraisījusi aloģisku un psiholoģiski nepieņemamu stāvokli. “Rīgas” voluntārisms ir tas pats, kas ir mācītāja vai partijas sekretāra iejaukšanās ģimenes dzīvē. Tāda iejaukšanās nevienam nepatīk un izraisa asu pretestību. “Rīgas” uzdevums ir panākt, tā teikt, teritoriālās reformas domāšanu vietējās pašvaldībās, lai vietējie valdnieki sāktu aktīvi visu apsvērt un atrast optimālāko reformas variantu. Ja kaut kur tas nenotiek, tad “Rīgai” ir tiesības izstrādāt savu variantu, par to informējot vietējos iedzīvotājus.






Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru