sestdiena, 2017. gada 19. augusts

Algas

Internetā redzu rakstus par skolotāju algām. Lasu nedaudz. Taču redzu, ka nespēšu saprast algu aprēķināšanas kārtību. Šajā jomā, jūtams, ir daudzi un dažādi dokumenti. Tie tiek nemitīgi papildināti, izlaboti utt. Dažos tekstos ir nosauktas algu summas. Bet tas stimulē noteiktas pārdomas. Pirmkārt, summas nav mazas. Nezināju, ka skolotāji ir tik dāsni atalgoti (pāri tūkstotim). Strādājot profesora amatā un pasniedzot 12-13 priekšmetus, rakstot mācību grāmatas un zinātniskās grāmatas, Baltijas Starptautiskajā akadēmija nekad nebija alga pat tuvu tūkstotim. Protams, strādāju pie krievu un puskrievu deģenerātiem, kuru galvenā cilvēciskā īpašība ir alkātība. Strādāju privātā firmā, uz kuru kādu laiku attiecās valsts fiksētais algas minimums augstskolu pasniedzējiem. Taču arī šis minimums netuvojās tūkstotim. Otrkārt, acīmredzot skolotāju nemitīgie protesti ir protesti protestu dēļ. Te kaut kas nav kārtībā! Algu apjoms uz kopējā atalgojuma fona pārējās sfērās neliecina, ka ir tiesības čīkstēt par mazajām algām. Kaut kas nav kārtībā arī ar algu pazemināšanos, par ko šajās dienās medijos raksta visvairāk. Noteikti nelieši ar šadurskiem līdzīgiem viepļiem priekšgalā kaut ko ir saputrojuši. Tagad šie mēsli ar stulbo Putnu Biedēkli uz tribīnes vaino „Saskaņu”, Rīgas vadību. Tāds arguments latviešu muļķus var apmierināt. Latvieši ir gatavi pat neēst un nekakāt gadiem, ja tas var kaut kā sariebt krieviem. Algas ir samazinājušās ne tikai Rīgā, bet arī provincē, kur nevar vainot „Saskaņu”. Visa tā rezultātā atkal sprēgā latviešu „politiķu” stulbums sintezē ar nelietību. Interesati, ka cietušie ir labākie – labākās skolas un labākie pedagogi. Vai tas ir apzināts trieciens latviešu deģenerēšanai? Vai tā ir latviešu politiskajām padibenēm speciāli piespēlēta gudrība, lai kāpinātu patērēšanas sabiedrības ģenēzi? Jeb tā ir tipiska latviešu vispārējās aprobežotības kārtējā izpausme?

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru