Debilisms

Juvenālā debilisma diktatūra un idiotisma ikdiena. Latvijā „perestroika” visdažādāko procesu priekšgalā izvirzīja jauniešus. Tas notika apzināti. Tā bija apzināti atbalstīta tendence. Tādai apzinātai tendencei bija vairāki iemesli. No vienas puses vēlēšanās atbrīvoties no padomju laika „vecajiem” kadriem, lai jaunu dzīvi sāktu ar jaunu nomenklatūru. No otras puses latviešu „vecie” kadri paši kautrīgi nogāja malā, godīgi apzinoties savu nepiemērotību kapitālisma iekārtā. Viņi naivi cerēja, ka gaišā un patriotiskā latviešu jaunatne ātri panāks mīļās latviešu valsts uzplaukumu. Pirmajā laikā priekšgalā izvirzījās jaunieši ar padomju laika izglītību, padomju laika „spēles noteikumu” izpratni. Tie bija jaunieši, kuri bija pa īstam studējuši, lasījuši grāmatas un saprata profesionālās kompetences vērtību. Tā bija samērā saprātīga jaunatne, kuras morālo stāju reglamentēja zināma sociālās un nacionālās atbildības sajūta. Diemžēl šos jauniešus darbam gatavoja Rietumu instruktori, mācot kapitālisma celtniecību vienas nakts laikā un solot kļūt bagātiem otrā rītā uz brokastu laiku. Rietumu instruktoru pamācībās graujoša loma bija ideālisma un ideālistu necienīgajai interpretācijai, pamācot Latvijā pie valsts varas un sabiedrības mantas izlaupīšanas pielaist tikai alkātīgus pragmātiķus bez ideālisma un patriotisma noslieksmēm. Tādējādi padomju laika morālais mantojums sāka strauji izzust latviešu jauniešos, un viņu garīgajā stājā uzplauka jaunajai dzīvei piemērotas kaislības – blēdīgums, nelietības, zagšana. Tagad jau labu laiku iniciatīvu ir pārņemusi pēcpadomju laika jaunieši. Viņi nav studējuši, lasījuši grāmatas, nav izjutuši īstu attieksmi pret profesionālo kompetenci. Viņu smadzenēs ir iezombēts neoliberālais postmodernisms. Viņi nepazīst morālās konsekvences nepieciešamību, morālo atbildību. Tā vietā viņu darbību un uzvedību nosaka totāla visatļautība – „plurālisms”, „demokrātija”. Jaunajai dzīvei piemēroto kaislību kolekcija (blēdīgums, nelietība, zagšana) ir papildinājusies ar stulbumu, ko sekmē etnosa tradicionālā ģenētiski determinētā cilvēciskā iezīme. Tāpēc strauji vairojās tas, ko jāsauc par juvenālo debilismu. Šis process ir vienots ar „balto” cilvēku bojāeju. Tāpēc tas progresēs arī turpmāk, un būsim progresējoša regresa liecinieki. Pareizi saka latviešu antropolops: (satori.lv): „Mans skaidrojums ir tāds, ka 80. gados aizsāktais intelektuālā postmodernisma virziens ar plurāliem viedokļiem un dažādām patiesībām šobrīd ir nonācis ikdienas līmenī – ikdienas cilvēki ir sapratuši, ka viss, ko viņiem saka, ir tikai ideoloģija. Rezultātā neatkarīgi no tā, cik dulla ir tava ideja, tai ir tiesības pastāvēt uz tiem pašiem pamatiem, uz kuriem stāv jebkura vairāk vai mazāk pamatota ideja, un šajā paradigmā nav iespējams strīdēties, jo viss ir ideoloģija. Tas arī varbūt izskaidro to, ka mūsdienās ir ļoti liela tolerance pret visādiem brīnumiem”.