LCP, protams, ir latviešu vērtīgākais politiskais formējums tautas vēsturē. Piemineklis nav tāpēc, ka te ir runa par godīgiem tautas/valsts patriotiem, bet nevis fašistu un komunistu dibena laizītājiem visādiem lopiem petersiem, ebreju šāvējiem utt., kuri tikai tēlo atbalstu piemineklim, bet patiesībā klusi visu bremzē. LCP vīri principā latviešiem nav vajadzīgi, jo viņi bija par īstu LR, bet nevis ulmaņu un tagadējo zagļu, neliešu “republiku”. LCP atzīst LR līdz apvērsumam 1934.g., neatzīst Lāča, Kirhenšteina, paša Ulmaņa nodevību, neatzīst un nesadarbojās ar vācu okupantiem, kā to joprojām dara daudzi latvieši ne tikai 16.III. LCP vajāja visi – ulmanieši, komunisti, fašisti. Represēja komunisti, fašisti. LCP bija komunistu ienaidnieki, tāpēc tā tagadējā “atbalstītāju” grupa no “bijušajiem” ir vistīrākā latviskā nelietība, lai nekas nenotiktu LCP labā. Neticu, ka tagadējā Lielā Banda arī kaut ko reāli izdarīs. Tā patiesībā ir “bijušo” banda. LCP priekšvēsture jau sākās padomju laikā un izvērsās 1941.g. pēc vācu okupācijas. Pirmajā laikā galvenais uzdevums bija apzināt, es teiktu šodienas leksikā, godīgos latviešus. Tas nebija viegli pēc pielīšanas Ulmanim, Maskavai, Hitleram, kā arī deportācijas. Tas bija jādara lielā slepenībā, jo LR īstu neatkarību nepieļāva ne ulmanieši (tātad paši latvieši), padomju vara (atkal paši latvieši), ne vācieši, ar kuriem brāļojās tie latvieši, kuriem patstāvīga LR neinteresēja. Vācieši, kā jau tas īstai okupācijas varai pieklājās, ļoti stingri vērsās pret nacionālās patstāvības centieniem. Ne velti viņi no LCP daudzus arestēja, nošāva.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru