Mafija

Šodien „NRA” komentāros ievietoju sekojošo tekstu. Tā ir pelēko latviešu izdarība. Tā ir pelēko viduvējību nelietība. Tā nav ne pirmā ne pēdējā latviešu pelēcības izpausme. Labi ir zināms, ka pēcpadomju gados mūsu rektori ir vispelēkākie no pelēkajiem. Tā ir mūsu tradīcija, kuru pilnā mērā varam priecīgi realizēt no 1989.gada. Rektori ir viduvējības kalngals. Neviens viņu ievēlētājs viņus neapskauž. Rektori ir tik lielas pelēcības, ka nav spējīgi izpelnīties kolēģu skaudību un nenovīdību. Rektori nevienam nav intelektuālie konkurenti. To varēja sagaidīt, jo ministrs pateica visu galveno – par augstskolu atpalicību, par augstākās izglītības biznesmeņu organizēto lobēšanu, par programmu mazvērtību utt. Protams – vainīgi ir rektori. Ministrs drosmīgi raksturoja patieso stāvokli. Nepateica tikai par rektoru algām, kā to drosmīgi par LU rektora Zaķa lielāko algu valstī savā laikā darīja pirmais ministrs Piebalgs. Latvijā ministra Ķīļa atzinumi ir liels sasniegums, bet tas nebūs latviešu sasniegums izglītības politikā un dzīvē vispār. Latvija ir pelēko un pelēcības hegemonijas un uzvaras telpa. Katrai tautai savs liktenis. Latviešu liktenis ir pelēcība un pelēko prioritāte, un varenība. Priecīga informācija no Delfiem: Rektoru kopējie ienākumi 2011. gadā • Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš – Ls 99 400 • Rīgas Tehniskā universitātes rektors Leonīds Ribickis – Ls 70 700 • Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektors Juris Skujāns – Ls 35 900 • Daugavpils universitātes rektors Arvīds Barševskis – Ls 37 000 • Rīgas Stradiņa universitātes rektors Jānis Gardovskis – Ls 105 000 • Liepājas universitātes rektors Jānis Rimšāns (amatā ievēlēts no 2010. gada decembra) – Ls 27 900 • Latvijas Kultūras akadēmijas rektors Jānis Siliņš – Ls 36 900 • Latvijas Mākslas akadēmijas rektors Aleksejs Naumovs – Ls 42 500 • J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas rektors Artis Sīmanis – Ls 32 000 Kas notiktu normālā valstī? Kā attīstītos notikumi Rietumeiropā? Normālā valstī studenti jau šodien būtu uz ielas un piebāzuši superpelēkā Barševska muti ar viņa iemīļotākajām vabolēm. Tā ir klasika – studenti kā progresīvu reformu fani. Pie tam ne tikai izglītībā. Bet pie mums? Vai Latvijā šodien latviešu un cittautiešu studentus vispār var saukt par studentiem? Varbūt ministrs aizstāv izglītības biznesmeņu klientus. To mēs tagad uzskatāmi redzēsim.