Nosaukums

“Pietiek.com” šodien viens raksta: “Kā lai sauc tautu, kura to dara jau daudzus gadus? Kā lai sauc tautu, kura ir radījusi simtiem miljonāru, pati kļūdama tik nabadzīga, ka masveidā jādodas uz svešām zemēm laimi meklēt?” Mans komentārs: “Varbūt arī vajadzēja nosaukt? Tas ir jādara. Tas var nākt par labu. Turklāt mēs šodien nebūsim pirmie, kuri atzinuši tautas mazvērtību, nevērtību. Tā vien liekas, ka latvieši pēc kara zināja vāciešu viedokli. Pēc kara latvieši ļoti sasparojās, un 70.gados savā kultūrā sasniedza kulmināciju. Taču nevērtīgais slānis bija liels. To uzkurbulēja “perestroikas” nelieši. Tagad šis slānis dominē kapitāli un ir panācis to, ka gribot negribot esam spiesti runāt par visas tautas nevērtību.Šim slānim ir milzīgs atbalsts. Šis milzīgais atbalsts asociējās ar visu tautu – tās nevērtību.” “Nespēja kritiski analizēt savu kulturoloģisko vērtību liecina par tautas garīgo nāvi. Tauta rosās zem Saules, bet nezina, ka faktiski ir garīgi mirusi. Tādā situācijā iederas tradicionālais jautājums “Ko darīt?”. Lai tauta atgūtu vērtīgas tautas reputāciju, tautā ir jāatdzīvina spēja kritiski analizēt savu darbību no kulturoloģiskās vērtības viedokļa. Bez šīs spējas atdzīvināšanas nekas prātīgs nevar būt, jo šī spēja reizē ir garīguma spēja. Nevērtīga tauta ir tauta bez garīguma. Vērtīga tauta ir tauta ar garīgumu. Ne velti izsakāmies par tautas garīgo nāvi.” “Latviešu masu stihiskā patriotisma viens no lielākajiem panākumiem ir sākums atklātai sarunai par latviešu tautas vērtību. Šī saruna ar katru dienu vēršās plašumā un dziļumā. Tas ir pareizi! Šo sarunu pārāk netraucē pat masu aprobežotākās daļas tuvredzība un agresivitāte, jaunatnes neizglītotība un ideoloģiskā zombētība. Saruna noteikti gaiši atbalsojās domājošo, izglītoto, neviltoti patriotisko nedaudzo latviešu sirdīs un dvēselēs. Tā tam ir jābūt, jo tā tas notiek ar jebkuru cēlu pašatklāsmi un drosmīgu paškritiku.”