piektdiena, 2018. gada 26. janvāris

Atkratīšanās

Mūsu varas inteliģences ierēdnieciskais un akadēmiskais slānis faktiski ir ar attiecīgām regālijām izpušķoti plebeji bez patiesas inteliģences un patiesi inteliģentiem cilvēkiem raksturīgās attieksmes pret dažādām dzīves norisēm. Piemēram, pret skolotāju profesiju un skolotāju sagatavošanu. Pēc „brīvības” iegūšanas padomju laikā izveidotās pedagoģiskās mācību iestādes par katru cenu tiecās atkratīties no pedagoģijas un skolotāju sagatavošanas, it kā tas būtu kaut kas nepilnvērtīgs, necienīgs, neakadēmisks. Atkratīšanās sākās jau ar mācību iestādes nosaukuma maiņu, izsvītrojot vārdu „pedagoģiskā” un par katru cenu uzkurbulējot „universitāti”. Tipisks piemērs ir bijušais Daugavpils Pedagoģiskais institūts, kas padomju laikā bija cienījama mācību iestāde skolotāju sagatavošanā. DPI 1993.g. sevi sāka dēvēt par Daugavpils Pedagoģisko universitāti, bet 2001.g. – par Daugavpils universitāti. No pedagoģijas un skolotāju sagatavošanas ir atkratījies arī Liepājas Valsts Pedagoģiskais institūts. Tā nosaukumu vēsture ir šāda: 1990.-1993.g. Liepājas Pedagoģiskais institūts, 1993.-1998.g. Liepājas Pedagoģiskā augstskola, 1998.-2008.g. Liepājas Pedagoģiskā akadēmija, no 2008.g. Liepājas universitāte. Pēc Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas skandalozās likvidēšanas Latvijā paliek tikai viena valsts augstākās izglītības mācību iestāde, kurai nosaukumā ir vārds „pedagoģijas”. Tā ir Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija. Diplomu privātās tirgotavas, saprotams, savā biznesā vēl trakāk baidās no „pedagoģijas”.

Nav komentāru:

Komentāra publicēšana