Apšaubāma tēze

Tekstos par „perestroiku” ne reti ir sastopama viena apšaubāma tēze; proti, apgalvojums, ka Baltijas valstīm tika paredzēta brīvība un neatkarība no „Maskavas”. Pat Gorbačovs esot teicis, ka viņš jau pašā sākumā esot prognozējis Baltijas valstu dumpošanos un vēlēšanos atgūt „neatkarību”. Minētais apgalvojums ir pretrunā ar „perestroikas” sagatavošanās darbību, kā arī reālo rezultātu pēc PSRS sabrukuma. Ja „Maskava” patiešām plānoja Baltijas valstu īstu neatkarību, tad nav saprotams, kāpēc savlaicīgi gatavoja „pēcperestroikas” krimināli oligarhiskā valstiskuma „valdniekus”, kā arī savlaicīgi gatavoja „oligarhus”, kuru pārziņā „prihvatizācijas” veidā nodeva sabiedrības kopīpašumus, nacionālās dabas bagātības. Labi ir zināms, ka ārzemēs (īpaši Austrijā) tika radīti speciāli apmācību centri „perestroikas” kadriem. Šos centrus radīja PSRS kopā ar ASV un citām Rietumu valstīm. Tādu kadru vidū bija ne tikai krievi, kuri tika paredzēti valdīšanai Krievijā pēc PSRS sabrukuma. Tādi kadri tika atlasīti arī Latvijā. Populārākais – nacionālais noziedznieks un nacionālais nodevējs Godmanis. Tātad jau pašā sākumā „perestroikas” „arhitekti” paredzēja Baltijas valstu palikšanu Krievijas ietekmes zonā. Bijušajās PSRS republikās tika paredzēts  viena tipa valstiskums, ko realizēja VDK atlasīti „valdnieki”. Kā labi zināms, tā arī notika. „Maskava” klonēja LR u.c. „neatkarīgās” valstis. Spilgts piemērs ir naudas atmazgāšana LR bankās, par ko masu komunikācijas līdzekļiem atļāva informēt sabiedrību 2018.gadā. Tāda darbība ir iespējama vienīgi tāpēc, ka nekas nav mainījies un PSRS turpina eksistēt maskētā formā. „Perestroikas” projekts tika realizēts pilnā apjomā.