Reitingmānija

Reitingi ir ļoti jauna kultūras parādība. Tai ir transnacionāls vēriens – ar reitingiem aizraujas daudzas valstis. Reitingu sastādīšana sākās XX gs. beigās un strauji aptvēra cilvēku dzīves visas sfēras. XXI gs. sākumā reitingus sāka sastādīt arī augstākajā izglītībā. Droši var runāt par globālā mēroga jaunu māniju – reitingmāniju. Tā ir eiropeīdu rases vispārējā pagrimuma spoža izpausme. Rietumu civilizācijā ir izveidojusies reitingu industrija. Diemžēl šī mānija netiek pilnā mērā atmaskota. Kritika eksistē, taču tā ir margināla – skar niecīgu sociuma daļu. Lai atmaskotu reitingmāniju, nepieciešams izprast tās būtību un lomu mūsdienu sabiedrībā, kultūrā. Reitingus var uzskatīt par masu kultūras attīstības noteiktu pakāpi, kad tiek tarificēti masu kultūras produkti, tiem piešķirta kvalifikācija un veidota masu kultūras produktu noteikta hierarhija. Reitingu veidošana ir masu kultūras panākums, masu kultūras industrijas panākums, jo reitingi visā sociumā nostiprina masu kultūras produktu reputāciju un autoritāti. Taču reitingiem ir arī fundamentāla ideoloģiskā loma. Tāpēc reitingmāniju nekādi neapklusina, neierobežo, nekritizē politiskā, ekonomiskā, finansiālā elite. Gluži pretēji. Elite izmanto reitingus savās interesēs. Pret reitingmāniju faktiski nākas izturēties kā pret ideoloģisko instrumentu, tautu pārvaldīšanas mehānismu, propagandas līdzekli, pasaules pārvaldīšanas formu. Reitingmānija ir kolonizācijas jauna sistēma, jo paver iespēju planētas iedzīvotāju apziņā iezombēt noteiktu hierarhiju – pasaules galveno valstu uzskaitījumu. Reitingi planētas iedzīvotājiem, piemēram, iestāsta, ka ASV ir pati labākā, spēcīgākā, varenākā valsts uz Zemes. Tās jebkura veida darbībai, preču produkcijai ir visaugstākie reitingi. To pasludina tādas reitingu firmas kā „Moody’s”, „Standart&Poor”, „Fitch”. 2016.g. „Moody’s” peļņa bija 3,6 miljardi dolāru. Reitingmānija nodara milzīgu ļaunumu, jo unificē ontoloģisko realitāti un reizē veido dažāda tipa pseidoharhijas masu apziņā. Reitingi vada tagadni un vada arī nākotni. Cilvēki zaudē intelektuālo patstāvību un sāk uzticēties tikai reitingiem, bet nevis paši savam saprātam, savām zināšanām, gaumei, pieredzei, kā arī patiesi profesionālam vērtējumam. Ar „partiju” reitingiem pirms 6.X jau tiek dullināts Latvijas elektorāts. Taču reitingiem nevar būt kaut kāda jēga. Neviena „partija” nesola aizslaucīt nacionāli reakcionāro un krimināli oligarhisko valstiskumu ar tās noziedzniekiem. Tāpēc jebkurš reitings kalpo minētajam noziedzīgajam valstiskumam, un vēlēšanas ir pilnīgi bezjēdzīgas.