Sakarā ar vēlēšanām ir pastiprinājusies dažādu reālu vai
izfantazētu nebūšanu publiskā fiksēšana - sūdzību rakstīšana, atmaskojošu
tekstu sacerēšana un publicēšana, deputātu kandidātu apsūdzēšana dažādos
nedarbos. To dara gan, piemēram, anonīmie „Pietiek lasītāji”, gan arī valdošās
kliķes atsevišķi eksemplāri, tādējādi cenšoties elektorātam atgādināt par savu
godīgumu, taisnīguma un tiesiskuma dievināšanu. Principā tam visam nav nekādas
vērtības. Iemesli vairāki. Līdz galam vienalga netiks izmeklēta attiecīgā nebūšana.
Bet pats galvenais ir tas, ka pret atsevišķām nebūšanām ir bezjēdzīgi vērsties,
ja noziedzīgs ir pats valstiskums, tā institūtos rosās zagļi un LR valstiskuma
veidotāji ir kolektīvie noziedznieki - tauta kā kolektīvais noziedznieks. Tauta
masveidā atbalsta nacionāli reakcionāro un krimināli oligarhisko valstiskumu ar
noziegumu brīvību. Ja tā nebūtu un LR būtu īsta valsts, tad, pirmkārt, nebūšanu
(noziegumu) apjoms nebūtu masveidīgs, un, otrkārt, katra nebūšana tiktu
objektīvi izmeklēta un tiktu sodīti vainīgie. LR noziegumu brīvībā tas nav
iespējams. Tāpēc tagad aktīvā nebūšanu atmaskošana var būt vienīgi zināms
morālais gandarījums, morālā kompensācija tiem indivīdiem, kuri grib par kaut
ko atriebties kādam citam tautietim un pirmsvēlēšanu kašķīgo atmosfēru
enerģiski izmanto denunciāciju izplatīšanai un varbūt pat kaut kādā ziņā patiesu
sliktu faktu uzrādīšanai, lai nomelnotu, nokauninātu, iebiedētu kādu deputātu
kandidātu. Ja arī fakti ir patiesi, tad vienalga tos neizmeklēs. Dažkārt tikai
tēlos izmeklēšanu. Noziedzīgs valstiskums ir sistēmisks veidojums. Tā pamatā ir
noziedzības struktūra un tās elementu sakarības. Ja pilnā mērā atmasko vienu
noziegumu, tad faktiski tiek atmaskoti arī citi noziegumi un visa noziedzīgā
sistēma. Kā zināms, latviešu vairākums nevēlas sistēmas sabrukumu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru