piektdiena, 2018. gada 24. augusts

Atmaskošanas bezperspektivitāte



Sakarā ar vēlēšanām ir pastiprinājusies dažādu reālu vai izfantazētu nebūšanu publiskā fiksēšana - sūdzību rakstīšana, atmaskojošu tekstu sacerēšana un publicēšana, deputātu kandidātu apsūdzēšana dažādos nedarbos. To dara gan, piemēram, anonīmie „Pietiek lasītāji”, gan arī valdošās kliķes atsevišķi eksemplāri, tādējādi cenšoties elektorātam atgādināt par savu godīgumu, taisnīguma un tiesiskuma dievināšanu. Principā tam visam nav nekādas vērtības. Iemesli vairāki. Līdz galam vienalga netiks izmeklēta attiecīgā nebūšana. Bet pats galvenais ir tas, ka pret atsevišķām nebūšanām ir bezjēdzīgi vērsties, ja noziedzīgs ir pats valstiskums, tā institūtos rosās zagļi un LR valstiskuma veidotāji ir kolektīvie noziedznieki - tauta kā kolektīvais noziedznieks. Tauta masveidā atbalsta nacionāli reakcionāro un krimināli oligarhisko valstiskumu ar noziegumu brīvību. Ja tā nebūtu un LR būtu īsta valsts, tad, pirmkārt, nebūšanu (noziegumu) apjoms nebūtu masveidīgs, un, otrkārt, katra nebūšana tiktu objektīvi izmeklēta un tiktu sodīti vainīgie. LR noziegumu brīvībā tas nav iespējams. Tāpēc tagad aktīvā nebūšanu atmaskošana var būt vienīgi zināms morālais gandarījums, morālā kompensācija tiem indivīdiem, kuri grib par kaut ko atriebties kādam citam tautietim un pirmsvēlēšanu kašķīgo atmosfēru enerģiski izmanto denunciāciju izplatīšanai un varbūt pat kaut kādā ziņā patiesu sliktu faktu uzrādīšanai, lai nomelnotu, nokauninātu, iebiedētu kādu deputātu kandidātu. Ja arī fakti ir patiesi, tad vienalga tos neizmeklēs. Dažkārt tikai tēlos izmeklēšanu. Noziedzīgs valstiskums ir sistēmisks veidojums. Tā pamatā ir noziedzības struktūra un tās elementu sakarības. Ja pilnā mērā atmasko vienu noziegumu, tad faktiski tiek atmaskoti arī citi noziegumi un visa noziedzīgā sistēma. Kā zināms, latviešu vairākums nevēlas sistēmas sabrukumu.





Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru