Valodas pieskaņošana

Katrā laikmetā ir sava valoda – populārāko vārdu kolekcija. Tas ir tāpēc, ka katrā laikmetā dzīvē ienāk kaut kas jauns un to ir nepieciešams ietērpt piemērotā leksiskajā tērpā. Tā tas visu laiku bija arī pēcpadomju gados Latvijā. Dzīve radikāli izmainījās un turpināja strauji mainīties visus apmēram 30 gadus. Aizvadītajā laikā bija skaidri uztverama noteikta valodiskā prasība. Šī prasība izpaudās tādējādi, ka arvien vairāk un vairāk nācās lietot stingri precīzus vārdus. Valodai arvien vairāk un vairāk nācās atsacīties no semantiskā plurālisma, ja tā drīkst saukt leksisko vienību nozīmes daudzpusību. Praktiski valodai arvien vairāk un vairāk nācās atsacīties no tēlainības, poētiskās nosacītības, metaforizācijas, simbolizācijas. Vairs neiederējās eifēmismi – vārdi vai teicieni, kurus lieto kāda rupja vārda, arī intīma vai tabuēta nosaukuma vietā. Respektīvi, arvien vairāk un vairāk nācās izvēlēties semantiski vienpusīgus, vienā nozīmē lietotus vārdus. Turklāt arvien vairāk un vairāk kļuva nepieciešams lietot rupjus vārdus gan atsevišķu indivīdu, gan sociālo grupu raksturojumā, bet galvenais dzīves tendenču un parādību raksturojumā. Rupju vārdu izvēle pakāpeniski kļuva leksiskā norma, ja gribēja adekvāti atspoguļot drūmos risinājumus sabiedrības dzīvē. Pie tam interesants ir viens moments. Sabiedrībā strauji pieauga cilvēku (latviešu neizglītoto jauniešu) slānis, kas nemaz nespēja uztvert semantiski poētisku, tēlaini nosacītu valodu. Šis slānis pieprasīja viennozīmīgus un nepārprotamus vārdus. Valodas primitīvismu, vulgarizāciju diktēja sabiedrības leksiskā nekompetence no vienas puses un dominējošās tendences un parādības no otras puses. Ar laiku valodas pieskaņošanās reālajiem procesiem Latvijā nonāca līdz tādam līmenim, ka vairs nevarēja iztikt bez tādiem vārdiem kā degradācija, deģenerārija, deģenerāti, idioti, stulbeņi, nelieši, noziedznieki. Jauna leksiskā pieskaņošanās ir kļuvusi aktuāla sakarā ar 13.Saeimas vēlēšanām. Tagad populārāko, adekvātāko vārdu kolekcijā sāks dominēt tādi apzīmējumi kā pederasti, dauni, morālie kastrāti, morāli patoloģiski primāti. Latviju nākas apzīmēt kā perversiju zemi, pederastu un daunu zemi, kuras parlamentā un valdībā ir psihiski slimi radījumi ar pretdabiskām, slimīgām tieksmēm un kuru garīgās veselības stāvoklis neatbilst normai.