Tā vien liekas, ka Latvijā aktuāla ir nevis demogrāfija, bet
sterilizācija. Cilvēce jau pārliecinājās, kāds labums ir no viņķeļu bērna, kura
vecāki ir izteikti parvēniji. Vai ir vajadzīga “6.oktobra paaudzes” daunu,
pederastu, šarlatānu, gobzemblēžu, jurašneliešu vairošanās? Vai ir vajadzīga
interneta pievēmēju troļļu, “satori” un “delfi” perversiju fanu bioloģiskā
atražošana? Parvēniju klātbūtne ir bijusi visos laikmetos. Katrā
laikmetā ir bijuši iznireļi, no zemākiem sabiedrības slāņiem cēlušies indivīdi,
kuri kaut kādu apstākļu sakritības rezultātā un savu morālo īpašību stimulēti
ieguva bagātību, ieguva amatus un centās atdarināt tos, kuriem bagātība bija
nākusi darba vai mantojuma rezultātā, bet amati bija nopelnīti, pateicoties
attīstītajam prātam, stingrajai morālajai stājai un pamatīgajai profesionālajai
pieredzei. Parvēniji, atkārtoju, bija vienmēr. Taču ne vienmēr ir sastopama
parvēniju masveidība un parvēniju masveidības iespējamība kā sociāli
determinēta dzīves kārtība, kā tas ir Latvijā. Ne vienmēr nākas tikties ar
parvēniju masveida dzemdētavu, kā var dēvēt tik tikko minēto sociāli
determinēto dzīves kārtību. Parvēniju valdīšana eksistēja līdz PSRS sabrukumam.
Taču parvēniju valdīšana turpinās arī pēc PSRS sabrukuma. „Prihvatizācijas”
rezultātā radās parvēniju kārta naudas un mantas segmentā. Tāpat turpinās
parvēniju valdīšana politiskajā segmentā, kad valsts visaugstākie amati nonāk kaut
kādu deklasētu elementu pārziņā. Tā tas turpina notikt pat valsts prezidenta
posteņa līmenī. Acīmredzot tādu kārtību nav iespējams mainīt, kamēr pastāv
nacionāli reakcionārs un krimināli oligarhisks valstiskums. Tāds valstiskums
balstās uz parvēniju oligarhiju un parvēniju politisko varu. Noziedzīgais
valstiskums bremzē adekvātu politiķu ģenēzi. 13.Saeimas vēlēšanas to pilnā mērā
pierāda. Latvijā vara ir nonākusi jaunās paaudzes parvēnijiem. Latvijā
parvēniju masveida dzemdētava strādā ar pilnu jaudu. Darba ražīgums ir
apskaužami augsts. Tik augsts, ka varbūt sterilizācija nespēj glābt tautas
sabrukumu. Latviešu jaunās paaudzes kolektīvais
portrets ir šausmīgs. Kā tas varēja notikt? Vai patiešām latviešu tautas
genofonds ir tik piesārņots un niecīgs, ka rada fundamentāli kroplus
pēcnācējus? Kā ar tādu ģenētisko bāzi var kroplie primāti formāli nonākt
inteliģences statusā? Lūk, uz kādiem jautājumiem ir nepieciešama objektīva
atbilde, rūpējoties par latviešu tautas nākotni! Cilvēks veidojas no diviem
komponentiem – ģenētiskā un kultūras. Deģenerātu kultūra var producēt tikai
deģenerātus. Šodienas jauno paaudžu apjūsmotā deģeneratīvā kultūra var atstāt
vienīgi sliktu ietekmi uz cilvēku.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru