Noziedzības emanācija

Ilustrācija, kurā Dieva stūrēts buldozers no zemes nostumj kaut kādu fundamentāli nevērtīgu antropoloģisko populāciju un viņu vietā zemi klāj ziedu lauks, ir ļoti piemērota noziedzības ārprātīgajai emanācijai (izplūšanai) šodienas Latvijā. Noziedzības emanācija ir tik grandioza, ka pret Satversmē tiesiski gratulēto “Latvijas tautu” ir jāizturas kā pret noziedzīgu tautu un vienīgā izeja ir tik nevērtīgu tautu nostumpt no zemes un uz tās audzināt ziedus. “Latvijas tauta” un īpaši tās varas inteliģence ir kļuvusi savdabīgs Anti-Mindass. Ja tas viss, kam pieskaras Mindass, kļūst zelts, tad pie mums tas viss, kam pieskaras vietējā “Latvijas tauta”, pārvēršas noziedzībā. Faktiski tas ir mirēja agonijas pieskāriens. Tik grandioza noziedzība pat noziedzības kloākā ir anormāla parādība. Tik grandiozu noziedzību var izpludināt vienīgi mirēja agonija. Uz Latvijas Republikas robežstabiem ir jāpiestiprina plāksne ar paskaidrojumu; ““Latvijas tauta” mirst – netraucējiet mirēja agoniju!”. Un mirējs ir viens. Tas ir ļoti būtiski! Noziedzības emanācija nav sašķēlusi Latvijas sabiedrību divās naidīgās daļās – noziedzības atbalstītājos un noziedzības nosodītājos. Latvijas sabiedrība turpina veģetēt kā konsolidēts sociālais veselums. Tas ir ļoti pārliecinošs pierādījums “Latvijas tautas” kolektīvajai nevērtībai. Izņēmumi noteikti eksistē. Ļaužu kāda grupa nosoda noziedzību. Taču noziedzības patriotu glamūrīgais entuziasms dominē sabiedriskajā apziņā. Turklāt tā ir apziņa, kura nebaidās soda par dvēseles pārdošanu masveidīgās organizētās noziedzības melnajiem spēkiem. Tādas apziņas pārstāvjus nebaida tas, ka viņus agrāk vai vēlāk gaida garīgā elle, personības sabrukums, likteņa grausts.