sestdiena, 2019. gada 2. februāris

Tauta




Tautas spēku apliecina saimnieciskā aktivitāte, dzimstība, spēja aizstāvēt savas intereses. Raksturo arī tādu parādību klātbūtne kā narkomānija, alkoholisms, noziedzība, debilitāte, idiotija. Tautas dzīvē likumi nelīdz, ja tautā nav nerakstītas uzvedības normas, tradīcijas, morālie un reliģiskie principi, kam visam ir lielāka reālā funkcionālā slodze nekā likumiem un varas autoritātei. Malka nedeg, ja bijusi ūdenī. Tauta micās uz vietas, ja dzīvo pati savos atkritumos un tās dzīvē visu nosaka tautas kriminālais slānis un tautas plānprātīgais slānis. Ļoti svarīgs moments tautas dzīvē ir demogrāfija. Tautas dzīve ir iekārtota tā, kā ir iekārtota ģimenes dzīve: jo lielāka ģimene, jo tā ir varenāka, spēcīgāka, rezultatīvāka.Tauta ir vēsturiska parādība; rodas no vairākiem etnosiem, kuru sākums var būt asinsradniecība. Tauta reizē ir bioloģisks veidojums un reizē ir sociāls veidojums, jo dzīvo saskaņā ar sociāliem likumiem. Tautas pazīmes ir 1) tautas sastāvs (vecuma grupas, šķiras utt.) un 2) tauta kā veselums ar noteiktu mentalitāti. Mentalitātes kritēriji ir tādi paši kā atsevišķu indivīdu mentalitātes kritēriji: intelekts, radošais potenciāls, drosme, uzņēmība, stingrība, labsirdība, tieksme uz nodevību un paniku, izturība, pašcieņa, sabiedriskums, atturība, organizētība. Tautai var būt sava sociālās organizācijas forma – valsts. Valsts iekārta tautas mentalitātes veidošanā nav galvenais faktors, kā mēdz uzskatīt. Tas ir svarīgs faktors. Taču ne vairāk svarīgs faktors kā citi faktori – dabas apstākļi, tautsaimniecības raksturs, vēsturiskie apstākļi, mūsdienās teiktu – ģeopolitiskā pievilcība, reliģija, ideoloģija, kultūras mantojums, demokrātija kā ideoloģiskā norma. Rietumu tautu mentalitātes iezīmes: paaugstināta noslieksme uz individuālismu, augsts intelektuālais un radošais potenciāls, spēja izgudrot, prakticisms, lietišķība, aprēķinātība, konkurētspēja, avantūrisms, zinātkāre, emocionālais vēsums, godkāre, pašcieņa, pašdisciplīna, pašorganizētība, etniskā pārākuma apziņa, menedžera dotības, jūtu savaldība, teatrālisms. Latviešu tautā ir izplatīta tahogēnā atsvešinātība. Izmantojot sengrieķu vārdu „tachos” (ātrums), jēdziens „tahogēns” apzīmē ātruma palielināšanos kādā procesā. Par tahogēno atsvešinātību var runāt sakarā ar atsvešinātības pieaugumu no racionālās dzīves kārtības uz haosu, katastrofu, idiotiju, debilitāti, šarlatānismu, obskurantismu. Tahogēnā atsvešinātība ir iespējama vienīgi prāta sabrukuma laikā, kad valda bezprātīgs iracionālisms un bezprātīgais iracionālisms lielā ātrumā sociāli izvēršas arvien plašāk un plašāk. Savdabīgs tahogēnās atsvešinātības spogulis pie mums ir kļuvis internets (galvenokārt pateicoties anonīmitātes iespējai). Cilvēka radošā prāta varenības apliecinājums reizē kļuva cilvēka šausmīga pagrimuma apliecinājums. Internets liecina par ārprātīgi neizglītotu un aprobežotu jauniešu (“komentētāju”, “troļļu”) jūru latviešu sabiedrībā. Internets liecina par kaut kādu antropomorfo briesmoņu, nezvēru kloākām (piem., monstra Grantiņa mostru ateja). Internets atklāja īpaša tipa neliešu (bordānu, gobzemu, jurašu, kaimiņu, strīķenu, petravičenu) satraucošo īpatsvaru “6.oktobra paaudzē”. Internets atklāja, kā atbaidoši deģenerāti un nelimitēti nekaunīgi izdzimteņi (piem., “žulis”) var no mediju portāliem ļoti ātri izdzīvot saprātīgus diskusijas dalībniekus, kā tas ir noticis portālā “Pietiek”, “Delfi”, “Diena”, “NRA”.  

Nav komentāru:

Komentāra publicēšana