Entropijas ražotāji

Plašāk vērtējot, vietējās populācijas pagrimums ietilpst eiropeīdu rases entropijā. Eiropeīdu rase, saprotams, nav viendabīga, bet sastāv no daudziem etniskajiem kolektīviem. Katram no tiem piemīt zināma mentālā specifika un attīstības pakāpe. Entropija ir parādību un procesu pāreja zemākā stāvoklī, izdalot destruktīvu enerģiju. „Baltās” rases entropija aktīvi pulsē labu laiku – no XX gs. 70.gadiem. Toreiz jau 10 gadus plauka ārprātīgā demogrāfiskā pāreja, un eiropeīdu liktenis bija zināms – izmiršana un novecošana. Eiropeīdu entropijas izdalītā enerģija vispirms bija postmodernisma murgi, pēc tam tos papildināja homoseksuālisma legalizācija, iracionālisma uzplūdi, dzīves realitātes šizofrenizācija, veselā saprāta trūkums politikā, ekonomikā, izglītībā, globālisma ideoloģijas fanātisms, rusofobija. Eiropeīdu entropijas piemērs ir ES varas elites pelēcība un nekompetence, idiotiskā aizbildināšanās ar tolerances un politkorektuma nepieciešamību, milzīgie melu plūdi informācijas telpā, pašnāvnieciskā migrācijas politika. Vārdu sakot, eiropeīdu entropija uzskatāmi izpaužas nespējā sev nodrošināt normālu dzīvi un nespējā pašiem nepadziļināt savu antropoloģisko katastrofu. Skaidrs, ka latviešu inteliģence ir minētās entropijas sastāvdaļa. Ņemot vērā etnosa kritisko attīstības līmeni, ļoti spilgta sastāvdaļa. Piemēram, masu komunikācijas jānusisms ir entropijas izpausme. Taču nebūt vienīgā entropijas izpausme laikā, kad Latvijā strauji pieaug psihiski slimu hominīdu klātbūtne masu komunikācijas satura veidošanā. “Pietiek” virzība tam ir grezns piemērs, jo portāla saturu pārsvarā tagad veido oligofrēnijas apdāvināti talanti (komentārus raksta tikai debils “žulis”). Šodienas latviešu kultūru arvien apjomīgāk bīda kadri ar oligofrēnijas diagnozi. Par laimi arvien biežāk skan objektīvs vērtējums šodienas dzīvei – “absurds”. Latvieši jau otro reizi ir nonākuši līdz “absurdam”. 34. gada 15.maijā bija radikāla vēršanās pret pirmo “absurdu”. Vai vēsture atkārtosies un sagaidāma tāda paša formāta vēršanās pret otro “absurdu”? Nav ticams! Toreiz nebija latviešiem masveidā ļoti tīkamās zagšanas iespējas; toreiz LR bija suverēna valsts, bet nevis konfederācijas dalībvalsts. Tagad latviešu miljonam “absurds” silda sirdis, un latviešiem valsts suverenitāte nav vajadzīga. Toreiz latviešu miljonu vadīja inteliģence, kuru nebija kauns dēvēt par eliti. Tagad latviešu miljonu stumj uz elli levitžīda smirdošie fani un “583 darāmo darbu” bezsmadzeņu postcilvēki. Vēsture nevar atkārtoties! Un pats galvenais iemesls ir tas, ka toreiz nebija demogrāfiskās pārejas apstākļu un demogrāfiskās pārejas stimulētais hēdonisms (“dzīres mēra laikā”).