Attieksme pret noziegumiem

Latvijas sabiedrībā attieksme pret noziegumiem ir vienaldzīga. Tā tas ir gan attieksmē pret organizēto noziedzību, gan attieksmē pret atsevišķu indivīdu veiktajiem noziegumiem. Tā, piemēram, 2019.g. 8.VII inaugurācijas fotoreportāžā ir redzams Jurašs, kura krimināllietu par valsts nodevību tajā dienā nodeva tiesai. Tātad valsts noziedznieks piedalījās valsts prezidenta gratulēšanā! Bagāta diena tautas kalpam (parlamenta deputātam) Jurašam: par valsts nodevību krimināllieta nodota tiesai, bet vakarā piedalīšanās kopā ar "savējiem" (citiem nacionālajiem noziedzniekiem) levitžīda inaugurācijā.  Tā tas ir iespējams tikai vienaldzības apstākļos. Jurašs ieradās pasākumā bez kauna un bailēm. Viņš lieliski zināja, ka visi viņam sniegs roku, pat paslavēs viņu, novēlēs izturību un aicinās daudz neuztraukties par gaidāmo tiesu, kā arī žurnālisti viņu nofotogrāfēs un publicēs fotoreportāžā. Vienaldzīgajai attieksmei pret noziegumiem ir stabils izskaidrojums. Latvijas sabiedrība, šīs sabiedrības “oficiālā” daļa (varas inteliģence) 100% sastāv no vidusmēra cilvēkiem (vēl drīkst teikt - masu cilvēkiem, mietpilsoņiem, filistriem, pelēcībām, viduvējībām). Labi ir zināma vidusmēra cilvēku cilvēciskā būtība. Šajā būtībā ietilpst vienīgi rūpes par savu bioloģisko esamību, materiālo labklājību, darbu, karjeru, varu, atalgojumu, slavu, publicitāti u.tml. Vidusmēra cilvēkā neeksistē ideālisms, idejiskā pārliecība, idejiskās intereses, garīgums, dzīves jēgas problemātika, garīgās vērtības. Neeksistē arī morāli tikumiskās prasības kā kategoriskais imperatīvs saskarsmē ar noziedzīgām vai amorālām izdarībām. Vidusmēra cilvēks saskarsmē ar noziedzīgām vai amorālām izdarībām nejūtas apdraudēts. Uz viņu tas tieši neattiecas. Tāpēc ir vienaldzība, un visbiežāk nemaskēta vienaldzība. Vidusmēra cilvēks nevienaldzīgi reaģēs tikai tad, ja saskatīs apdraudējumu sev, savai ģimenei.