piektdiena, 2019. gada 9. augusts

LU nelietības



Lai cik arī stulbi neizrīkotos abas puses (Šuplinska-Muižnieks), LU rektora vēlēšanas karsti apliecina latviešu tradicionālo nespēju pievērsties galvenajam un kārtējo meistarību sarunu par galveno novirzīt uz visdažādākajām sekundārajām pusēm, kā arī pārvērst nelietību jūrā, lai stūrgalvīgi panāktu sev vēlamo iznākumu. LU rektora vēlēšanas ir izvērtušās masveida nelietībā, kuru izraisa etniski tradicionālā nespēja pievērsties galvenajam dzīves norisēs. Nelietību nosaka mentalitātes ļoti slikta iezīme! Un galvenais šajā gadījumā ir tas, ka abus kandidātus noraidīja. Punkts! Ar to viss ir izteikts! Tātad bija jāmeklē citi kandidāti, bet nevis nelietīgi jāpasludina Muižnieks par rektoru. Turklāt pēc pasludināšanas nesaprotami tiek organizēta vēlreiz viņa ievēlēšana bez konkurenta. Tas jau bija pilnīgs idiotisms. Muižnieka atbalstīšanā prorektore Druviete sāk nelietīgi kaut ko murgot, politiķi izvairās no skaidras atbildes, nelietis Pabriks aizstāv Muižnieku, tiek uzsākta ministres nelietīga nomelnošana, dauna partija grib tikties ar ministri, sākās vainas meklēšana likumos, noteikumos, normatīvos. Notiek viss kaut kas, bet vienīgi tipiski latviskā garā nenotiek balstīšanās uz galveno - abus kandidātus Satversmes sapulce noraidīja!!! Muižniekam vajadzēja godīgi aiziet, taču viņš to nedarīja un sāka organizēt nelietīgu kampaņu. Kolosālas nelietības kārtējais izvirdums ir 8.augustā, kad “NRA.lv” publicē supernelietes Veidemanes interviju ar LU studentu priekšnieci. Intervē ideoloģiskā noziedzniece, seksuāli neizvēlīgā Veidemane; kā parasti ar viņas nelietībām medijā, interviju nevar komentēt. Bet visriebīgākais – Veidemane kopā ar LU neliešiem savās nelietībās iesaista studentus, kuri pie mums ir bailīgi, gļēvi, nepatstāvīgi, neaktīvi savu akadēmisko interešu aizstāvēšanā, taču nekad nespēj atteikties nepiedalīties kaut kādā pasniedzēju nelietībā. Nepelnīti tiek aizmirsts LU rektora vēlēšanu nelietību pirmais varonis Māris Kļaviņš. Ja nebūtu viņa centīgā laizīšana, tad acīmredzot nebūtu viss pārējais, kas kolosāli apkauno LU. Internetā ir lasāma šāda ziņa: “Jau vēstīts, ka 24. maijā rektora vēlēšanās balsojumā piedalījās 286 LU Satversmes sapulces dalībnieki. Par Muižnieku nobalsoja 141, bet pret bija 143 dalībnieki. Savukārt par otru kandidātu, profesoru Gundaru Bērziņu balsoja 128 dalībnieki, bet pret - 156 dalībnieki. Tas nozīmē, ka neviens no kandidātiem neieguva pat pusi balsu. "Latvijas Avīze" vēsta, ka līdz ar to vēlēšanu komisijas protokolā bija atzīts, ka nav ievēlēts neviens no kandidātiem, ko komisija arī paziņoja Satversmes sapulcei. Taču Satversmes sapulces priekšsēdētājs Māris Kļaviņš paziņoja, ka viņa ieskatā par rektoru tomēr ir ievēlēts Muižnieks. Savu viedokli viņš pamatoja ar dažādiem juridiskiem dokumentiem. Satversmes sapulce gan nenobalsoja ne par to, ka tā apstiprina vēlēšanu komisijas lēmumu, ne par to, ka tā atbalsta Kļaviņa viedokli, taču Muižnieks jau tika sveikts kā jaunais rektors un sēde beidzās.” Gluži kā “Mērnieku laikos”, kad Pietuka Krustiņš uzsāka kvēlu mērnieka slavas runu pirms zemes iemērīšanas. Vai Māris Kļaviņš apzinās, ko ir izdarījis?







Nav komentāru:

Komentāra publicēšana