otrdiena, 2019. gada 20. augusts

Muižnieku nelietība



Teksts veidots no komentāriem, kas rakstīti sakarā ar LU rektora vēlēšanām 2019.gada augustā.

Noteikti nav aizmirstams, kas apstiprinās. Valdībā taču sēž daudz nevērtīgāki eksemplāri par Muižnieku - nevērtīgāki katrs atsevišķi un visi kopā!!! Muižnieks ir savā laikā devis noteiktu ieguldījumu savas valsts drošības nostiprināšanā. Bet ko ir devuši šīs valdības eksemplāri? Tā taču ir visvājākā valdība LR vēsturē ar saviem debilajiem "583 darāmajiem darbiem"? Tik liels muļķis nav bijis neviens premjers. Tā ir valdība, kura siekalojas ap "nācijas tēvu", kurš ir tikai 61 primāta prezidents. Par kuru valdībā var teikt "Tas ir gudrs un godīgs cilvēks - īsts valstsvīrs"? Vai to var teikt par Pabriku, Pūci, Bordānu? Bet varbūt to var teikt par tiem sprukstiņiem no "6.oktobra paaudzes", kuri ministra krēslā nonāca no žogmales, ielas, provinces? Ja valdībā būtu saprātīgi un morāli stabili indivīdi, viņi jau sen būtu ar sū... koku patriekuši Muižnieku sakarā ar Brokas krimināllietu, Muižnieka "knāba" apvainošanu. Tā ir nelietīga valdība, jo pieļāva valsts iestādes nomelnošanu - lingvists-idiots pat neiepīkstējās!

*

Tiekamies ar nelietības konsolidāciju, modernizāciju. Jebkurš eskalācijas process sasniedz kaut ko jaunu. Latvijā visatļautības eskalācijas process ir licis pievērst uzmanību tautas jaunai negatīvai pazīmei. Jaunās negatīvās pazīmes vārds ir “nelietība”. Visatļautības eskalācija ir sekmējusi latviešu tautas negatīvo pazīmju papildināšanos. Respektīvi, nepatīkamu nevērtības modernizāciju. Sakarā ar mahinācijām LU nelietība iegūst masveidīgu vērienu Latvijas varas kantoros. Nelieši kā konsolidēts spēks uzspieš savu amoralitāti visai sabiedrībai. Valdības neizlēmība ir stingras morālās stājas trūkums, kas deģenerējoši atsaucas uz latviešu populāciju. Cilvēki redz, ka nelietībai nav nekāds pretspēks un nelietība tiek oficiāli atbalstīta.

*

Vēlēšanu aculiecinieks komentāros raksta: "Jā, tādu cirku jāpameklē. Kļaviņš (biologs) vienkārši bezmaz pagrūda malā balsi skaitīšanas komisijas vadītāju, kurš tikko bija paziņojis, ka vairākumu balsu nav ieguvis neviens un rektors nav ievēlēts un paziņoja, ka ir ievēlēts viņa čoms Muižnieks. Trakāk kā kaut kādā kolchozā, kur slaucējas vēl arodbiedrības priekšnieci..."

*

Kādi nelieši! Juristu atzinums taču ir publicēts! Tajā viss ir redzams katram Galaktikas iedzīvotājam! Kā var melot tādā situācijā, kad juristi saskata pārkāpumu jūru un pats vēlēšanu rezultāts bija negatīvs abiem kandidātiem?

*

Te veidojas otra kolosāla varas inteliģences nelietība aizvadītajā laikā. Nupat latviešu izdzimteņi iebīdīja pret tautas gribu "nācijas tēvu" Rīgas pilī, bet tagad grib ciniski paņirgāties par visiem, melojot sakarā ar LU neliešu mahinācijām. Kādā mēslu bedrē tagad dzīvo latvieši!

*
Hiperneliete, ideoloģiskā noziedzniece Veidemane nerimstas “nra.lv”; tekstu nevar komentēt; "Pietiek. com" ir publicēts juristu skrupulozi izvērsts slēdziens par pārkāpumu jūru vēlēšanās, bet neliešiem jau tas neko neizsaka. Viņi savai nelietīgajai matemātikai (2+2=5) piešķir politisko raksturu, kas šajā gadījumā ir pilnīgi lieki, jo par abiem rektora kandidātiem "pret" nobalsoja vairāk nekā "par", un matemātika pati par sevi visu parāda bez politiskajām vibrācijām. Taču īstenībā nav nekādas nozīmes, kurš būs rektors, jo nav zinātnes, nav īstu akadēmisko kadru, bet galvenais - turpina pastāvēt nacionāli reakcionārs un krimināli oligarhisks režīms ar noziegumu brīvību bez latviešu tautas elites, kuras vietā tagad vispretīgāk smird "6.oktobra paaudzes" pelēkie zvirbuļi un postcilvēki. Laikā, kad nacionāli konsolidētas tautas vietā kārpās zagļu un stulbeņu bandas, nekas nevar virzīties cilvēciski adekvāti.

*

Ko praktiski nozīmē cilvēciskuma sabrukums? Atbilde ir lakoniska. Cilvēciskuma sabrukums praktiski nozīmē cilvēkam neadekvātu rīcību. "Akadēmiskās sabiedrības " vēstule ir cilvēkam neadekvāta rīcība. Tā ir tāda pati cilvēkam neadekvāta rīcība kā, piemēram, debili slavenie "583 darāmie darbi".

*

Ministrijas juristi ir malači! Viņi skrupulozi pierāda aplamību jūru rektora vēlēšanās. Interesanti, kas būtu noticis, ja tas mērglis-pielīdējs ar kretīna seju nebūtu iespiedzies: "Pretēji LU Satversmes sapulces 2019. gada 24. maija sēdē paziņotajam balsošanas rezultātam, ka nav ievēlēts neviens no kandidātiem, Satversmes sapulces priekšsēdētājs M. Kļaviņš vienpersoniski paziņoja, ka ir ievēlēts I.Muižnieks. M.Kļaviņam šādu paziņojumu nebija nekāda tiesiska pamata izdarīt, jo LU rektora amata kandidāts I.Muižnieks par viņa ievēlēšanu LU rektora amatā nebija saņēmis klātesošo LU Satversmes sapulces dalībnieku balsu vairākumu, turklāt “pret” viņa ievēlēšanu LU rektora amatā bija balsojuši vairāk dalībnieku nekā “par”. Domāju, Muižnieks nav tik stulbs, ka nesaprastu to, ka nav ievēlēts. Viņam vajadzēja mēslu Kļaviņu apturēt, bet tas nenotika. Muižnieks ne tikai viņu neapturēja, bet sarīkoja jaunas mahinācijas. Secinājums - neglābjams nelietis!

*

Kādi nelieši ir Valsts kancelejā! Juristu atzinums taču ir publicēts! Tajā viss ir redzams katram Galaktikas iedzīvotājam! Kā var melot tādā situācijā, kad juristi saskata pārkāpumu jūru un pats vēlēšanu rezultāts bija negatīvs abiem kandidātiem un par to var izlasīt katrs cilvēks! Te veidojas otra kolosāla varas inteliģences nelietība aizvadītajā laikā. Nupat latviešu izdzimteņi iebīdīja pret tautas gribu "nācijas tēvu" Rīgas pilī, bet tagad grib ciniski paņirgāties par visiem, melojot sakarā ar LU neliešu mahinācijām. Kādā mēslu bedrē tagad dzīvo latvieši!

*

Aktuāli ir vairāki jautājumi. Aktuāls ir jautājums, kad latviešu tauta dzīvoja lielākos melos: vai tas bija padomju laikā jeb pēcpadomju laikā? Meloja abos laikos, bet kad meloja vairāk par tautas dzīvi - valsts iekārtu, kultūru, ekonomiku, izglītību, medicīnu, Rietumu valstīm, atsevišķu amatvīru izdarībām? Vai tas bija padomju laikā jeb pēcpadomju laikā? Un vēl ir otrs aktuāls jautājums. Kad melotāji ticēja vairāk saviem meliem? Vai tas bija padomju laikā jeb pēcpadomju laikā? Domāju, ka Ilze Trapenciere tic saviem meliem pilnā mērā. Tāpēc ir trešais jautājums. Kad melotāji ticēja saviem meliem vairāk? Vai tādi, kuri ticēja saviem meliem, vairāk bija padomju laikā jeb pēcpadomju laikā? Padomju laikā esmu sastapis daudzus ideologus, kuri meloja, bet neticēja saviem meliem. Un pēdējais jautājums: kad latviešu tauta ticēja vairāk meliem? Vai tas bija padomju laikā jeb pēcpadomju laikā?

*

Būtu vērtīgi dzirdēt Ilzes kundzes viedokli (dzīvē novēroto, pašas attieksmi) jautājumā, kas latviešu tautā ir procentuāli vairāk - nelietības atbalstītāji jeb nelietības nosodītāji.

*

"Perestroikas" laikā cittautiešu izcili zinātnieki atstāja Latviju. Vieni devās uz Krieviju, citi devās uz Rietumu valstīm. Latvijā palika tikai zinātnes pelavas. Tas ir labi zināms fakts. Latvijā palika tie cittautieši, kuriem nebija nekāda zinātniskā talanta un kuri bija morāli psiholoģiski spējīgi veģetēt latviešu "brīvvalsts" noziedzīgajā peļķē, kurā zinātne tika sagrauta, augstākā izglītība tika pārvērsta par vulgāru biznesu, rektorātos posteņus ieņēma alkātīgi un nelietīgi latviešu pseidozinātnieki no eksakto zinātņu bezvērtīgajiem kadriem. Kā teica viens bijušais LU rektors- zinātniskā un cilvēciskā niecība - ekselences. Pēdējās personības LU rektora amatā bija Šteinbergs, Millers. Pēc Millera nāca tikai dažādas šķirnes latviešu izdzimteņi.Pēc Millera pirmais rektors Zaķis momentā sev nosacīja lielāko algu Latvijā.

*

Patiesībā viss ir ļoti vienkārši: ja šis cilvēks būtu vismaz elementāri saprātīgs/gudrs, tad viņš nekādā gadījumā nebūtu palicis dzīvot un strādāt pēcpadomju latviešu mēslu bedrē, sliktākajā gadījumā (nespējot atstāt Latviju) būtu izdomājis sev citu darbības sfēru, kurā ir minimāla komunikācija ar latviešiem, nerakstītu tādas stulbas vēstules...

*

Gudri cilvēki brīvības kategoriju neskata bez atbildības kategorijas, jo brīvība bez atbildības ir kaut kas nenormāls, odiozs, amorāls, haotisks, despotisks, anahronisks, anarhisks u.tml. Tas attiecas arī uz akadēmisko brīvību un universitātes suverenitāti. Domāju, ka nav nekādas izredzes sagaidīt no latviešu "akadēmiskās sabiedrības" brīvības un atbildības vienotības izpratni. Šarlatānu, maniakāli alkātīgu kampēju, neliešu vidē tas nav iespējams. Bet kas attiecas uz konstitucionālajām normām, tad arī šajā ziņā Latvijā ir kropla pieredze kaut vai tikai atceroties preambulu. Nav aizmirstams, ka kroplās "preambulas tēvs" tagad kā "nācijas tēvs/pravietis" dirn Rīgas pilī un katru dienu gaišo "nāciju" aplaimo ar kārtējo glamūrīgi pseidointelektuālo izdalījumu, kas nevar sekmēt konstitūcijas, likumu normālu attīstību. Tas, kas notiek ar LU un ap LU, liecina par dziļu (varbūt pat nepārvaramu) inteliģences pagrimumu. Grūti ticēt, ka arī dotais pārskats nav pagrimuma mentalitātes ražojums.

*

Citāts: "Rezolūcijas 3. punkts paredzēja, ka latviešu augstskolas “galvenais uzdevums ir zinātnes veicināšana. Viņai jāstāv uz stingri zinātniskiem pamatiem un par mācības pasniedzējiem viņā var būt vienīgi personas ar attiecīgu zinātnisku grādu. Tai jābūt autonomai iestādei ar neaprobežotu mācības brīvību”. No šodienas "akadēmiskās sabiedrības" tāda attieksme nav dzirdēta. Par zinātnes kardinālo lomu neviens nerunā. Bet tas jau bija sen zināms, ka toreiz LR veidoja īsti vīri ar domu par tautas attīstības veicināšanu, bet nevis tautas apzagšanu, kā tas notika jau LPSR/PSRS sagraušanas sākuma posmā, kad iniciatīvu pārņēma latviešu izdzimteņi.

*

Skat. ministrijas materiālu šajā portālā. Ministrijas juristi ir malači! Viņi skrupulozi pierāda aplamību jūru rektora vēlēšanās. Interesanti, kas būtu noticis, ja tas mērglis-pielīdējs ar kretīna seju nebūtu iespiedzies: "Pretēji LU Satversmes sapulces 2019. gada 24. maija sēdē paziņotajam balsošanas rezultātam, ka nav ievēlēts neviens no kandidātiem, Satversmes sapulces priekšsēdētājs M. Kļaviņš vienpersoniski paziņoja, ka ir ievēlēts I.Muižnieks. M.Kļaviņam šādu paziņojumu nebija nekāda tiesiska pamata izdarīt, jo LU rektora amata kandidāts I.Muižnieks par viņa ievēlēšanu LU rektora amatā nebija saņēmis klātesošo LU Satversmes sapulces dalībnieku balsu vairākumu, turklāt “pret” viņa ievēlēšanu LU rektora amatā bija balsojuši vairāk dalībnieku nekā “par”. Domāju, Muižnieks nav tik stulbs, ka nesaprastu to, ka nav ievēlēts. Viņam vajadzēja mēslu Kļaviņu apturēt, bet tas nenotika. Muižnieks ne tikai viņu neapturēja, bet sarīkoja jaunas mahinācijas. Secinājums - neglābjams nelietis! Otrs secinājums - akadēmiskā sabiedrība arī rīkojas ļoti nelietīgi, jo nevar nezināt par vēlēšanu patieso rezultātu.

*

Hiperneliete, ideoloģiskā noziedzniece Veidemane šodien "nra.lv" nerimstas; tekstu nevar komentēt; "Pietiek. com" ir publicēts juristu skrupulozi izvērsts slēdziens par pārkāpumu jūru vēlēšanās, bet neliešiem jau tas neko neizsaka. Viņi savai nelietīgajai matemātikai (2+2 5) piešķir politisko raksturu, kas šajā gadījumā ir pilnīgi lieki, jo par abiem rektora kandidātiem "pret" nobalsoja vairāk nekā "par", un matemātika pati par sevi visu parāda bez politiskajām vibrācijām.

*

Taču īstenībā nav nekādas nozīmes, kurš būs rektors, jo nav zinātnes, nav īstu akadēmisko kadru, bet galvenais - turpina pastāvēt nacionāli reakcionārs un krimināli oligarhisks režīms ar noziegumu brīvību bez latviešu tautas elites, kuras vietā tagad vispretīgāk smird "6.oktobra paaudzes" pelēkie zvirbuļi un postcilvēki. Laikā, kad nacionāli konsolidētas tautas vietā kārpās zagļu un stulbeņu bandas, nekas nevar virzīties cilvēciski adekvāti.

*

"Delfi":"Nav iespējams pārliecināties, ka pārkāpumi LU rektora vēlēšanās ietekmēja to rezultātu, secina Valsts kanceleja". Kādi nelieši! Juristu atzinums taču ir publicēts! Tajā viss ir redzams katram Galaktikas iedzīvotājam! Kā var melot tādā situācijā, kad juristi saskata pārkāpumu jūru un pats vēlēšanu rezultāts bija negatīvs abiem kandidātiem? Un to var izlasīt katrs cilvēks!
*

Jebkurš eskalācijas process sasniedz kaut ko jaunu. Latvijā visatļautības eskalācijas process ir licis pievērst uzmanību tautas jaunai negatīvai pazīmei. Jaunās negatīvās pazīmes vārds ir “nelietība”. Visatļautības eskalācija ir sekmējusi latviešu tautas negatīvo pazīmju papildināšanos. Respektīvi, nepatīkamu nevērtības modernizāciju. Sakarā ar LU aizstāvēšanu nelietība iegūst masveidīgu vērienu Rīgas varas izdzimteņu kantoros.

*

Augstskolu vadītāju atklātā vēstule nelieša Muižnieka aizstāvībai ir drausmīga liecība cilvēciskuma sabrukumam. Vēstule tika publicēta 2019.g.17.VIII, un tajā ir runa par vēlēšanos uzlabot savu darbu. Tas patiesībā ir latviešu akadēmisko plānprātiņu murgojums: kas šiem kadriem neļāva visu to darīt 30 gadus, bet nevis zagt, atbalstīt šarlatānismu, iznīcināt zinātni, augstāko izglītību pārvērst par primitīvu biznesu? Tāda vēstule ir liecība jaunai degradācijas un deģenerācijas pakāpei akadēmiskajās aprinās. Šī vēstule liecina par pilnīgu prāta zudumu un kaut kāda odioza garīgā procesa sākšanos augstskolu vadošajos kadros. Atsaukšanās uz "nācijas tēvu" arī liecina par bezprātu, jo labi ir zināma levitžīda intelektuālā un morālā nabadzība. Droši var teikt - ar augstāko izglītību ir beigas. Beigas bija jau reizē ar zinātnes iznīcināšanu. Tagad redzam beigas cilvēciskuma ziņā. Tādu murgojumu var sacerēt vienīgi postcilvēki.

*

Pēcpadomju laikā latviešu varas inteliģences nelietības rekords noteikti ir saistīts ar Valsts bankas prezidenta kriminālajiem noziegumiem. 2019.gada 8.augustā internetā tika ievietota šāda informācija: “Rīgas rajona tiesa Rīgā šī gada 4.novembrī plkst.12 sāks skatīt krimināllietu, kurā par korupciju apsūdzēts Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs un uzņēmējs Māris Martinsons [..] Prokuratūras preses sekretāre Laura Majevska aģentūru LETA iepriekš informēja, ka Rimšēvičs apsūdzēts par diviem noziegumiem, proti, kukuļa - apmaksāta atpūtas brauciena - pieņemšanu, kā arī par kukuļa - naudas - pieņemšanu. Tāpat viņš apsūdzēts par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu.” Tātad tiesās nevis bijušo (!!) Valsts bankas prezidentu, bet joprojām esošo (!?) Valsts bankas prezidentu. Rimšēviča atstāšana augstajā valsts amatā ir latviešu varas inteliģences nelietības rekords. Tas ir pašlaik augstākais nelietības piemērs – noziegumu brīvības apliecinājuma apogejs. Tādu nelietību spēj pastrādāt vienīgi kaut kādi zemcilvēki. Tādu nelietību savā inteliģencē var vienīgi pieļaut morāli ļoti pagrimusi sabiedrība. Latviešu varas inteliģences deģenerācijas līmenis jau ir tik šausmīgs, ka Rimšēvičs arī Baltajā gulbī acīmredzot sēdēs kā LR Valsts bankas prezidents.

*

Morāle vienmēr ir atkarīga no intelekta. Tā uzskatīja Sokrāts, Kants. Voltērs cienīja zināšanas kā līdzekli pret tumsonību – amoralitātes avotu, kā arī avotu bailēm, aizspriedumiem, agresijai, naidīgumam. Russo pret cilvēku izturējās kā pret “dabas bērnu”, kas piedzimis kā “tīra lapa” un kuru skolo dzīvei apkārtējā vide (par "dabas bērnu" sevi agrāk sauca šī portāla komentāru latviešu deģenerāts, kurš tagad "niko" ar Žulis/Felis, Edge-pežis u.c.). Morāle ir vajadzīga sabiedrībai, lai pakļautu indivīdus kolektīvajām interesēm. Morāles normas var ievērot arī muļķis. Vienīgi var atšķirties iemesli, kas gudram cilvēkam būs citi nekā muļķim. Kultūras morālo normu un vērtību interiorizācija (apgūšana, sev par saistošu atzīšana) nav gaidāma no imbeciliem; ja kultūra netiek galā ar tiem, kuri nav spējīgi vai nevēlas atzīt un apgūt normas un vērtības, pretojas šai nepieciešamībai, tad kultūra iet bojā. Latvieši vairs netiek galā ar saviem imbeciliem (žuļiem, grantiņiem, interneta komentāru anonīmo piemēslotāju jūru, "6.oktobra paaudzes" dauniem, pederastiem, idiotiem). Tas ir pilnīgi skaidrs. Tāpēc uzplaukst nelietības, idiotisms darbībā, uzvedībā, komunikācijā. Tāpēc ir "583 darāmie darbi", juvenilo mēslu rusofobija, levitžīds kā "nācijas tēvs", hiperneliete Veidemane, LU nelieši, ārstu trūkums, slīcēju, sadegušo "rekordi" Eiropas mērogā, dzērāju atstātie bērni.

*

Nākas paskaidrot par kultūras bojāeju. Reāli kultūra neiet bojā. Kultūra vispār nevar iet bojā, kamēr ir tās autors un īpašnieks – cilvēks. Kultūra ir tas viss, kas ir starp cilvēku un dabu. Ja ir cilvēks, tad ir arī viņa kultūra – dzīves vide ar saviem atribūtiem. Ja izsakāmies par kultūras bojāeju, tad faktiski domājam kultūras kvalitatīvo noslīdējumu – kultūras atribūtu degradāciju, kas asociējas ar bojāeju. Tieši tas pašlaik ir sastopams Latvijā. Vietējo cilvēku vidē ārkārtīgi strauji pieaug garīgi atpalikušu, psihiski slimu, neizglītotu, amorāli tendētu eksemplāru loma. Latviešu tautas garīgi pilnvērtīgā daļa nav spējīga apturēt kultūras kvalitatīto noslīdējumu.

*
Kristīne ir malacis: "Ja Latvijas Universitātes rektora Ernesta Felsberga vadītai 1. Saeimas izglītības komisijai bija nepieciešami vien divarpus mēneši intensīva darba, lai sasniegtu tam laikam progresīvāko un Latvijas valstij atbilstošāko risinājumu, tad kopš “Latvijas Universitātes neatkarības” atzīšanas pieredzam jau devīto Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju, kas arvien vēl nevar izvest dzīvē līdz galam universitāšu autonomijas pilnveidi." Kritika faktiski ir ļoti būtiska. Normālā valstī, attīstītā akadēmiskajā inteliģencē viss jau sen būtu sakārtots. Pretējā gadījumā valdība patriektu slinko un nekompetento rektorātu. Taču LR tas nevar notikt, jo te visus interesē tikai zagšana un inteligence ir pilnīgi sapuvusi. Skaidrs, ka Kristīnes ļoti būtisko kritiku arī neviens latviešu intelibeņķis neņems vēŗā, pat nesapratīs tās jēgu, jo stulbums ir masveidīgs varas struktūrās. Vai tad tāds muļķis kā kariņš kaut ko var saprast dzīvē! Atsevišķa tēma, protams, ir tautas vispārējais stāvoklis, latviešu inteliģences vispārējais stāvoklis. Vai tas ir piemērots reālai akadēmiskajai brīvībai, universitātes suverenitātei? Rektors Zaķis brīvību, suverenitāti momentā izmantoja, sev nosakot lielāko algu Latvijā. Vai tad tagad ir kaut kas savādāk? Skat. rektoru fantastiskos ienākumus. Skaidrs, ka neliešiem nevar dot brīvību, suverenitāti. Neliešiem rektorātos ir nelietības fanu armija - laizītāju armija. Nelieša Muižnieka melnā epopeja loti labi atsedza nelietības apjomu latviešu populācijā.

*
Tiekamies ar tipisku t.s. kulta personu rīcību. Šīs personas sava statusa (kulta personas statusa) saglabāšanai nemitīgi tiecas pievienoties sabiedrības publiskās sfēras aktualitātēm, lai piesaistītu sev uzmanību. Pašlaik sabiedrību satrauc notikumi LU, un, lūk, tipiskā kulta persona, mūsu dārgais pseidointelektuālis "nācijas tēvs" to izmanto. Drīz publiskās sfēras dienaskārtības priekšgalā būs jauna tēma, kas arī satrauks sabiedrību, un tai atkal nekavējoties pievienosies veiklais levitžīds. Tā būs visu laiku, kamēr viņš smirdēs Latvijā, Rīgas pilī. Tas cilvēks nav īsts vīrs, īsta personība, bet ir tikai īsta cilvēka, īstas personības simulakrs. To diemžēl nesaprot viņa fani. Ja saprastu, tad atmestu viņam ar roku...

*
Nekas nav samelots! Atkārtota patiesība, kuru varēja izsecināt katrs normāls cilvēks. Akcentēts galvenais abos punktos. Un Šuplinska patiešām ir pelnījusi atzinību par nebaidīšanos spēkoties ar latviešu tautas lielām padibenēm. Bet vai tas kaut ko dos latviešu akadēmisko neliešu savaldīšanai? Noteikti neko nedos, jo tiekamies ar reti rūdītiem latviešu neliešiem. Pie tam nelieši (vēl lielāki mēsli) ir tajā aizgaldā, kurā pieņems lēmumu. Vārdu sakot, tiekamies ar latviešu inteliģences pagrimumu maksimālā koncentrācijā. Tādu pagrimuma koncentrāciju Alfrēds Rozenbergs pat sapņos neredzēja latviešu populācijā. Lieliski raksturota sapuvušās inteliģences kopējā aina: nelieša Muižnieka manipulatīvā darbība, viņa laizītāji, valdības āksti un nelieši pabriki, citu augstskolu rektori-alkātīgie kampēji utt. Lielisks šodienas varas inteliģences portrets. Tekstu pārkopēju saviem "FB" draugiem. Tik uzskatāma morālās izvirtības aina sen nebija sastapta.

*



Amorālā latviešu godavīra Muižnieka meistardarbs: "Bez tam līdz riebumam visos medijos tiek tiražēts teksts, ka otrajā kārtā Muižnieks uzvarēja. Lai uzvarētu, ir vajadzīgi vismaz divi, taču Muižnieka vadībā tika organizēta sapulce viņa viena ievēlēšanai!" Tā varēja izrīkoties ne tikai nelietis, bet arī stulbenis stulbeņu vidē, jo patiešām daudzos mediju tekstos latviešu viepļi ar prieku paziņo par viņu patrona uzvaru otrajās vēlēšanās. Kādi gan riebekļi ir starp latviešiem!

*

Vienkāršas "lauku meitenes" stāšanās pretī Rīgas rūdītajai un perfekti konsolidētajai "akadēmiskās sabiedrības" bandai, kurai ir milzīga pieredze savas alkātības, savas aprobežotības, savas humanitātes noziedzības aizstāvēšanā, noteikti būs latviešu debilā elektorāta ievēlētā debilā parlamenta un debilās valdības viens no lielākajiem varoņdarbiem "583 darāmo darbu" virknē. Banda ir daudzgalvaina, lieliski saliedēta, nelietībās norūdīta, sastāv no viena tipa primātiem, kuru lielākā bagātība ir prasme organizēt intrigas, apslāpēt ikvienu gudru un godīgu cilvēku, nepieļaut nekādus projektus bez viņu klātbūtnes, lai zagtu ne tikai algas ziņā, bet arī projektu ziņā. Tā ir Rīgas latviešu inteliģences vissmirdošākā daļa, kura nav audzināma, ar labu apturama, bet ir vienīgi likvidējama, nenonākot līdz ešafotam.

*


Jaunākā, 23.VIII, ziņa "Delfos": "Lai pārskatāmā veidā informētu sabiedrību un atspēkotu Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotajā vizualizācijā paustos pieņēmumus par Latvijas Universitātes (LU) rektora vēlēšanu norises pārkāpumiem, LU ir sagatavojusi savus komentārus katram no izteiktajiem pieņēmumiem, teikts izsūtītajā paziņojumā medijiem."
Tātad runa vairs nav par nelietību kā morālu izpausmi, bet tagad jau ir runa par nelietību kā psihiatrijas diagnozi. Un tas ir labi. Kāda kaimiņu zeme varbūt saskatīs sev apdraudējumu (kā vietējie lopi teiktu - "risku") no nenormālajiem latviešiem un atbrauks likvidēt trakos izdzimteņus, jo cita ceļa vairs nav. 


*
Nelietību, stulbumu dzemdē vienas un tās pašas smadzenes. Tāpēc nav jābrīnās, ka nelietis reizē ir arī ļoti stulbs. Šajā gadījumā nav spējīgs saprast, ka LU viņu izbalsoja - nevēlējās par rektoru. Diemžēl latviešu inteliģencē morāli un intelektuāli neadekvātas smadzenes ir lielā cieņā, tāpēc "nācijā" ir iespējama tāda idiotija kā rektora vēlēšanu aizliegums...



Nav komentāru:

Komentāra publicēšana